LU zinātnieku pētījumi iekļauti LZA 2021. gada nozīmīgākajos sasniegumos Latvijas zinātnē

LZA prezidents Ivars Kalviņš uzsver: “Šogad LZA konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2021. gadā tika iesniegti 42 darbi, kas aptver plašu pētījumu spektru no fundamentāliem pētījumiem fizikas nozarē viedo materiālu jomā, vīrusu virsmas olbaltumvielu struktūrpētījumiem, kas atrodas uz robežas starp teorētisko un pielietojamo zinātni, līdz pat praktiskiem pielietojamās zinātnes sasniegumiem, kas dod iespēju ražot bionoārdāmus materiālus no atkritumiem, kuri varētu aizstāt plastmasas daudzās to pielietojuma jomās.

Īpaši bagātīgs ir pieteikto sasniegumu klāsts humanitāro un sociālo zinātņu jomā – no jezuītu bibliotēkas materiālu izpētes un Latvijas arheologu snieguma apkopojuma rokasgrāmatā, līdz filosofiskam pētījumam par mūsu izpratni par meliem un patiesību, kas it īpaši svarīgi mūsdienu komplicētajā informatīvajā telpā.

Ar gandarījumu varam secināt, ka ir būtiski pieaugusi Latvijas zinātnieku vēlme dot savu pienesumu Latvijas ekonomikas attīstībai, kas atspoguļojas tajā, ka konkursa uzvarētāju lokā dominē izcili sasniegumi palietojamajā zinātnē, kas ieguvuši septiņas no vienpadsmit izcilāko zinātnes sasniegumu balvām. To vidū ir gan inovatīvs, izcili ātrdarbīgs termo-elektrisks starojuma sensors (TESS), kam paredzams plašs pielietojuma spektrs, gan inovatīvi materiāli izturīgu ceļa segumu ražošanai, gan jauni risinājumi konkurētspējīgas lopbarības ražošanai Latvijā, kā arī elektrosintēzes procesu izstrāde ar pielietojumu jaunu ķīmisko un farmaceitisko produktu ražošanai.

LZA organizētā zinātnes sasniegumu konkursa rezultāti vēlreiz apliecina, ka Latvijas zinātnieki ir spējīgi izstrādāt gan jaunus produktus un tehnoloģijas, gan arī rast risinājumus neatrisinātām fundamentālajām zinātnes problēmām, kas paver ceļu uz nākotnes tehnoloģijām.”

Latvijas Universitātes zinātnieku pētījumi, kas atzīti par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2021. gadā

SASNIEGUMI TEORĒTISKAJĀ ZINĀTNĒ

Izskaidrota molibdātu un volframātu lokālās atomārās struktūras ietekme uz to termohromiskām un magnētiskām īpašībām

Mg.phys. Inga Pudža, Dr.rer.nat. Georgijs Bakradze, Dr.phys. Andris Anspoks, Dr.phys. Aleksandrs Kaļinko, LZA īstenais loceklis Aleksejs Kuzmins, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts.

Zināšanas par materiāla struktūru un tās atkarību no ārējiem apstākļiem un sastāva ir svarīgas, lai izprastu un kontrolētu šo materiāla funkcionalitāti, kas galu galā nosaka to praktiskos pielietojumus. Darbu kopā sistemātiski tika izpētīta plaša viedo materiālu grupa – molibdāti un volframāti, kuru funkcionālās īpašības ir cieši saistītas ar to lokālo atomāro struktūru un ķīmisko sastāvu. Izmantojot sinhrotronā starojuma avotus un augstas veiktspējas datormodelēšanu, tika atklāta un izskaidrota molibdātu lokālās struktūras izkropļojumu un režģa dinamikas saistība ar to termohromiskām īpašībām. Magnētisko dimēru esamība tika atklāta volframātos ar augstu niķeļa saturu, un tā ir saistīta ar niķeļa jonu atrašanās vietu divbedru potenciālā. Iegūtie rezultāti parāda jaunas iespējas rentgenabsorbcijas spektroskopijas izmantošanai precīziem funkcionālo materiālu struktūras pētījumiem, kā arī palīdz izprast termohromisma efekta mehānismus, kas pavērs ceļu vairākiem praktiskiem pielietojumiem.

Izdota pirmā enciklopēdija Baltijas austrumu reģionā par arheoloģiju, kuras mērķauditorija ir ne tikai aizvēstures pētnieki, bet arī plašāka sabiedrība

A. Vasks, G. Zariņa. Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga, Zinātne, 2021, ISBN 978-9934-599-08-8, 677 lpp., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts.

“Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata” ir Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta vadībā sagatavots enciklopēdiska rakstura izdevums, kurā apkopota koncentrēta un jaunākajās zinātniskajās atziņās balstīta informācija par Latvijas arheoloģiju visā tās daudzveidībā, sākot no vēlā paleolīta līdz 20. gadsimtam. Visā Baltijas austrumu reģionā šī ir pirmā enciklopēdiska rakstura publikācija par arheoloģijas tēmu, kuras mērķauditorija ir ne tikai aizvēstures pētnieku kopiena, bet arī plašāka sabiedrība, studenti, skolēni, muzeju un kultūras darbinieki. Tekstu izstrādē piedalījās šodien Latvijā strādājošie arheologi, kā arī paleoģeogrāfi, paleobotāniķi, numismāti, bioarheologi un vēsturnieki – kopumā 48 autori no LU fakultātēm un institūtiem, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Kultūras akadēmijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja.

Pirmo reizi Latvijā tapis apjomīgs pētījums par patiesību un meliem, lūkojoties no filosofijas skatupunkta

Māris Kūlis. Finis veritatis? Par patiesību un meliem. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2021, ISBN: 9789934186479, 432 lpp., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.

Pirmo reizi Latvijā tapis apjomīgs pētījums par aktuālu tematu – patiesību un meliem, lūkojoties no filosofijas skatupunkta, jautājot, kā saprotam patiesību un melus. Kādas teorijas un idejas veidojušās, kāpēc, no kurienes un uz kurieni tās ved? Tas ir stāsts par modernās zinātnes tapšanu un pretestību tai, par dažādiem patiesības izpratnes modeļiem – par absolūto un subjektīvo, pārlaicisko un vēsturisko, par patiesības un maldu izpratnes izmaiņām, kas caurcaurēm izteic arī šodienas sabiedrības pašizpratni. Taču vienlaikus šo stāstu caurauž nepārtraukti centieni filosofiju attiecināt pret mūsdienu pasauli, risinot tādas tēmas kā politika, reklāma, digitālās tehnoloģijas, mediju vara, izglītība u.c. Grāmatu klajā laidis LU Akadēmiskais apgāds. Tas 1 ir vairāk nekā 400 lappušu biezs izdevums ar vairāk nekā 80 ilustrācijām par mākslas vēstures tēmām, kas lasītājam ļauj skaidrāk saredzēt filosofisko ideju un kultūras pārmaiņu gaitu. Grāmatas tīmekļa vietne: www.parpatiesibu.lv.

SASNIEGUMI LIETIŠĶAJĀ ZINĀTNĒ

Izstrādāts inovatīvs, izcili ātrdarbīgs termo-elektrisks starojuma sensors (TESS)

LZA īstenais loceklis Mārtiņš Rutkis, Dr.phys. Kaspars Pudžs, Dr.phys. Aivars Vembris, Mg.phys. Jānis Busenbergs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Organisko materiālu laboratorija.

Lāzeru izmantošana dažādās tehnikas nozarēs nav iedomājama bez precīzas to starojuma enerģijas kontroles. Pašreiz esošie infrasarkanā (IR) starojuma intensitātes mērītāji ir nepietiekami ātrdarbīgi un atsevišķus lāzera impulsus nespēj reģistrēt. Šī trūkuma novēršanai tika radīta tehnoloģija ātrdarbīgam elektromagnētiskā starojuma sensoram, kurš spēj raksturot ļoti īsu gaismas impulsu formu plašā spektrālā diapazonā (UV-VISIR). Izstrādātā termo-elektriskā sensora darbību nodrošina inovatīvi materiāli un tehnoloģijas. TESS ir 1000 reižu ātrāks par pašreiz izmantotajiem sensoriem. TESS pielietojams, piemēram, lāzer-ķirurģiskās iekārtās, kur tā izmantošana ļaus precīzi kontrolēt pievadīto starojuma enerģiju un līdz ar to ļaus veikt manipulācijas daudz drošāk un efektīvāk.

Tehnoloģija ir patentēta ES, ASV, Kanādā un Ķīnā. Ir noslēgts licenzēšanas un tehnoloģijas pārneses līgums ar Thorlabs GmbH.

Biomasas atkritumu pārveidošana ilgtspējīgos bioplastmasas produktos

Dr.sc.ing. Sergejs Gaidukovs, Mg.sc.ing. Oskars Platnieks, Mg.sc.ing. Anda Barkāne, Mg.sc.ing. Sergejs Beļuns, Dr.sc.ing. Gerda Gaidukova, RTU MLĶF Polimēru materiālu institūts, Dr.sc.ing. Inese Fiļipova, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Dr.phys. Olesja Starkova, Latvijas Universitātes Materiālu mehānikas institūts.

Plastmasas preču atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par vienu no galvenajiem 21. gadsimta izaicinājumiem. Bioloģiskās izcelsmes plastmasas materiāli ieņem arvien lielāku pasaules tirgus daļu. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un Lietišķās Ķīmijas Fakultātes Polimēru materiālu institūtā (Komplekso polimēru sistēmu un mīkstvielas pētījumu grupā) ir izstrādāti bioloģiskas izcelsmes plastmasas materiāli, lai atrisinātu ilgtspējības jautājumus un saglabātu tīru, nepiesārņotu vidi. Izstrādāta iespēja pagatavot biosadalošos plastmasu no atjaunojamās mežsaimniecības un lauksaimniecības biomasas, to atkritumiem un 3 ražošanas blakusproduktiem. Aptverto potenciālo pielietojumu klāsts ietver koksnes imitācijas plastmasas, siltuma izolācijas materiālus, 3D drukas tintes un sveķus, iepakojuma un lauksaimniecības materiālus. Izmantojot koku skaidas, lauksaimniecības kaņepju salmus un citus lētu atlikumu produktus var samazināt izmaksas un uzlabot mehāniskās, gāzu un ūdens barjeras īpašības un paātrināt materiālu sadalīšanos augsnē vai atkritumu poligonā. Izstrādātie bioplastmasas materiāli atbilst plaša patēriņa iepakojumu materiālu, siltuma izolācijas materiālu, 3D drukas tinšu un koksnes imitācijas produktu nozaru prasībām. Šādu materiālu plaša ražošana un pielietošana būtiski varētu samazināt piesārņojumu un dot pienesumu tautsaimniecībai, radot pievienotās vērtības produktus.

Pirmo reizi zinātnes vēsturē izpētīta noturīgo organisko piesārņotāju sastopamība Baltijas jūras reģiona apkārtējās vides objektos un pārtikas produktos

Dr.chem. Dzintars Začs, Dr.chem. Ingus Pērkons, Elīna Pasečnaja, Eļnora Abdulajeva, Dr.chem. Vadims Bartkevičs, Dr.chem. Arturs Vīksna, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”.

Pirmo reizi zinātnes vēsturē tika izpētīta vairāku grupu halogenēto noturīgo organisko piesārņotāju (NOP) sastopamība Baltijas jūras reģiona apkārtējās vides objektos un pārtikas produktos. Tika izstrādātas vairākas inovatīvas jutīgas un selektīvas analītiskās metodes un stratēģijas NOP analīzei kompleksās matricās. Tika izveidotas vairākas datu kopas par apkārtējās vides objektu un pārtikas produktu piesārņojumu ar dažādām NOP grupām. NOP klātbūtne tika konstatēta visos objektos, turklāt netipiski augstas koncentrācijas tika atrastas arī zīdaiņu un mazo bērnu pārtikā. Pētījumu rezultāti apkopoti 12 augstas kvalitātes publikācijās, kas iekļautas starptautiski atpazīstamos zinātniskos žurnālos un vadošās datubāzēs.

Elektrosintēzes metode atrisina zinātnisku problēmu un paver ceļu augstvērtīgu vielu iegūšanai

Dr.chem. Igors Sokolovs, LZA īstenais loceklis Edgars Sūna, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Interese par elektrosintēzi nemitīgi pieaug, un dažkārt to pat dēvē par nākotnes ķīmiju. Salīdzinot ar klasiskajiem organisko vielu iegūšanas paņēmieniem, elektrosintēzē kādu no ķīmiskajiem reaģentiem aizstāj elektriskā strāva. Metodes priekšrocības ir tās izteikti zemākās izmaksas (1 kg vielas ražošanai nepieciešamā strāva izmaksā nepilnu eirocentu), būtiski samazināta ietekme uz apkārtējo vidi (strāva nerada kaitīgus ķīmiskos blakusproduktus un izmešus) un augsta drošība (metode neizmanto toksiskus ķīmiskos reaģentus). Izmantojot elektrosintēzi, Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniekiem sadarbībā ar Rostokas universitātes zinātniekiem izdevies atrisināt augstvērtīgu bromu saturošu ķīmisko savienojumu iegūšanas problēmu, kas līdz šim kavēja šīs grupas reaģentu plašu pielietošanu organiskajā ķīmijā, jaunu zāļvielu un viedo materiālu izstrādē.

Izstrādāta metode antigēna struktūras pārbaudei uz vīrusveidīgo daļiņu virsmas vakcīnu formulācijās

LZA īstenais loceklis Kristaps Jaudzems, Mg.biol. Anna Kiršteina, Mg.chem. Jānis Bogans, Dr.biol. Andris Kazāks, LZA īstenais loceklis Kaspars Tārs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.

Metodes, kas paver iespēju ieraudzīt molekulas ar atomu izšķirtspēju, ir devušas lielu ieguldījumu dažādu ar molekulārajām zinātnēm saistīto jomu attīstībā. Vakcīnu izstrādē bieži izmanto pieeju, kurā slimību ierosinātāja antigēnu pievieno adjuvantiem – vielām, kas pastiprina imūno atbildi. Tomēr antigēna sajūgšana ar adjuvantiem ne vienmēr ir sekmīga, tādēļ nepieciešams pārliecināties par antigēna struktūras nemainību pēc piesaistīšanas adjuvanta virsmai. Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki sadarbībā ar Eksas Marseļas universitāti un Lionas universitāti Francijā izstrādājuši jaunu metodi antigēna molekulu novērošanai un struktūras raksturošanai uz vīrusveidīgo daļiņu kā adjuvantu virsmas. Metode sekmēs vakcīnu dizainu, kā arī to formulāciju un ražošanas metožu izveidi.

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS ATZINĪBAS RAKSTI

Genoma telpiska regulācija ar tās represīvas daļas tīklu var mainīt šūnas ‘likteni’

LZA īstenā locekle Jekaterina Ērenpreisa, Bc. Jēkabs Krīgerts, Dr.biol. Kristīne Salmiņa, Dr.biol. Inna Inaškina, Fēlikss Rūmnieks, Dr.biol. Pāvels Zajakins, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, PhD Tālivaldis Freivalds, Latvijas Universitātes Kardioloģijas un Reģeneratīvās medicīnas institūts.

Daži audzēji padodas normalizācijai ar diferencējošiem aģentiem. Svarīgi izprast, kā šūna var neatgriezeniski izmainīt savu ‘likteni’, kas uzreiz izsauc tūkstošu gēnu darbības pārmaiņas. Pētnieki balstījās uz hipotēzi, ka 1 šajos gadījumos genoms tiek regulēts telpiski, pēc fiziskas pašorganizācijas principa, tam izmantojot represīvo genomu daļas (heterohromatīna) tīklu. Eksperimenti parādīja, ka pēc vēža šūnu apstrādes ar induktoru 15 min laikā, sadrumstalojoties heterohromatīna tīkla mezgliem, tiek atritināta DNS, un atbrīvots milzīgs genoma ekspresijas vilnis. Tā virsotnē 1-3 stundu laikā tiek nostabilizēts jauns šūnas ‘likteņa’ ceļš, lai sāktu normalizāciju. Šis powerlaw mehānisms tika pierādīts ar mikroskopiskām, biofizikālām un molekulārām metodēm. Citos eksperimentos tika parādīta genoma tīkla radiāli-koncentriska elastiskā struktūra, kura pulsējot ļauj genoma ekspresijai pastāvīgi adaptēties vidē.

Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās

LZA īstenais loceklis Tālis Juhna, Dr.sc.ing. Linda Mežule, LZA īstenais loceklis Ivars Kalviņš, LZA īstenais loceklis Juris Purāns, LZA īstenais loceklis Andris Šutka, Dr.sc.ing. Inga Dāboliņa, Dr.sc.ing. Inese Fiļipova, Dr.biol. Ilze Irbe, Dr.med. Ivars Vanadziņš, LZA korespondētājloceklis Atis Elsts, Mg.iur. Andreta Slavinska, Dr.biol. Anna Zajakina, Dr.sc.ing. Andris Martinovs, Dr.phys. Atis Skudra, LZA korespondētājlocekle Gita Rēvalde, Dr.sc.ing. Agris Ņikitenko, Dr.chem. Kārlis Pajuste, Mg.sc.ing. Aleksandrs Ļevinskis, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LU Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Rīgas Stradiņa universitāte, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Elektronikas un datorzinātņu institūts.

Veselības aprūpes nozare ir būtisks resurss un atbalsts katrai valstij dažādās krīzes situācijās, tostarp globālās Covid-19 pandēmijas laikā. Starpdisciplināra pētījuma ietvaros tika izstrādāti un demonstrēti jauni tehnoloģiskie risinājumi inficēšanās riska mazināšanai slimnīcās un citās augsta riska zonās. Tika izveidoti 7 prototipi (gaisa dezinfekcijas iekārta, dezinfekcijas vārti, virsmu attīrošs robots ar iespēju atpazīt konkrētus objektus, roku dezinfekcijas kontroles iekārta, anti-virāls caurspīdīgs pārklājums, dabā pašdegradējošs masku filtra materiāls, dezinficējošs šķidrums ar ilgstošu anti-virālu iedarbību), tāpat izveidotas aizsargapģērba ražošanas vadlīnijas un sagatavotas vairākas starptautiskas zinātniskās publikācijas. Visas tehnoloģijas mērogojamas līdz produktam īsā laikā, un to ieviešana slimnīcās, skolās, transportā var samazināt inficēšanās riskus COVID-19 laikā, kā arī ikdienā.

Pirmo reizi Latvijas zinātnes vēsturē ir publicēta mūsdienīga zinātniska latviešu gramatika angļu valodā

Andra Kalnača, Ilze Lokmane. Latvian Grammar. Rīga, University of Latvia Press, 2021, ISBN 978-9934- 18-635-6 (hardback), ISBN 978-9934-18-646-2 (PDF), pp. 560. DOI: doi.org/10.22364/latgram.2021, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte.

Pirmo reizi Latvijas zinātnes vēsturē ir publicēta mūsdienīga zinātniska latviešu gramatika angļu valodā – monogrāfijā apkopoti vairāku gadu zinātniski gramatikas teorijas, metodoloģijas un tipoloģijas pētījumi, kas balstīti latviešu valodas materiālā. Monogrāfijas mērķis ir ziņas par latviešu valodu padarīt pieejamas plašākai auditorijai kā Latvijā, tā ārpus tās. Tas ir svarīgi gan cilvēkiem, kam latviešu valoda ir dzimtā vai kas prot latviešu valodu, gan arī tiem, kas interesējas par Latvijas kultūru, vēsturi un latviešu valodu. Zinātniskas angļu valodā rakstītas latviešu gramatikas aktualitāti nosaka arī plašā latviešu diaspora ārzemēs, īpaši angliski runājošās valstīs, kur bērni un jaunieši izglītību apgūst savas mītnes zemes valodā, bet ne vairs latviski. Latviešu gramatika angļu valodā ir svarīga arī tiem, kas apgūst latviešu valodu kā svešvalodu un, lai padziļinātu zināšanas, vēlas uzzināt vairāk par valodas gramatisko sistēmu. Tāpat grāmata ir būtisks izziņas avots tiem, kas māca latviešu valodu – gan kā dzimto vai mantoto, gan kā svešvalodu. Jāuzsver, ka arī ārzemju valodnieku vidū vērojams liels pieprasījums pēc sistēmiska un uzticama dzimtās valodas runātāju sagatavota mūsdienīga latviešu valodas apraksta angļu valodā, jo šāds materiāls ir vitāli nepieciešams latviešu valodas gramatiskās sistēmas kā zinātnisku pētījumu objekta nonākšanai starptautiskā apritē.

Pētījums sniedz padziļinātu daudznozaru ekspertīzi un prognozes Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas saglabāšanai pandēmijas ēnā un pēckrīzes apstākļos

Inna Šteinbuka (zin.red.), autoru kolektīvs. “Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas = Latvian Economy in the Shadow of Pandemic and Opportunities of the Post-Crisis Recovery”. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2021, ISBN 978-9934-18-687-5, 360 lpp., doi.org/10.22364/ltpepii. Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”.

Monogrāfija ir tapusi valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projektā VPP-COVID2020/1-0010 “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”. Pētniecības projektā kopā strādāja 80 ekonomisti, juristi, politologi un sociologi, tai skaitā 19 doktoranti. Pētījuma laikā izdevās apvienot pētnieku zinātnisko ekspertīzi ar valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju praktisko pieredzi, lai atrastu adekvātus ekonomikas izrāviena rīkus. Monogrāfija ir tapusi laikā, kad Covid-19 krīze ir satricinājusi ne tikai cilvēku dzīvi, bet arī ekonomiku. Tās mērķis ir prognozēt ekonomikas “slimības” turpmāko gaitu un atrast spēcīgas zāles ekonomikas ātrākai izveseļošanai. Starpdisciplināra pētnieku komanda no LU, LZA, LLU, RTU un RSU ir iesaistījusies ekonomikas diagnostikā un izstrādājusi rekomendācijas politikas veidotājiem, lai mazinātu krīzes postošo ietekmi un izvestu ekonomiku no turbulences zonas. Monogrāfijas atslēgvārds ir Latvijas konkurētspēja, savukārt, galvenais konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte, kuras renesanse ir priekšnoteikums pēckrīzes izrāvienam. Produktivitātes pieaugums ir saistīts ar tehnoloģisko modernizāciju, inovācijās un darbaspēka kvalifikāciju. Lai iesaistītos zināšanu ietilpīgās globālās vērtību ķēdēs, Latvijas uzņēmumiem ir nepieciešamas spēcīgas prasmes, inovācijas spēja un efektīva resursu izmantošana.