Akadēmiskais centrs
Kurts Hāgens (1916–2000) ir dzimis Rīgā 1916. gada 24. janvārī baltvācu-luterāņu ģimenē, bet Otrā pasaules kara laikā kopā ar māti Veru Hāgenu atstājis Latviju. Lielāko dzīves daļu pavadījis Austrijā un Vācijā.
Kā liecina Kurta Hāgena rakstītās vēstules, viņš turpināja izglītoties ārvalstīs. No 1936. gada maijam līdz 1937. gada augustam Kurts studējis Berlīnē, pēc tam no 1937. gada septembra līdz 1938. gada Vīnē studējis Tēlotājmākslas akadēmijā un ieguvis diplomu aktierspēlē. Pēc akadēmijas absolvēšanas viņš izveidoja veiksmīgu aktiera un žurnālista karjeru. Darbojās Vīnes Burgteātrī un Vīnes kamerteātrī.
Tā kā Hāgenam pašam nav bērnu, tad viņš nolēma naudu novēlēt Latvijas studentiem, lai viņiem pavērtos iespējas studēt Vācijā. Kurts vēstulēs rakstījis, ka viņš Latviju uzskatījis par savu dzimteni. 1999. gada 25. martā visu savas dzīves iegūto mantu testamentā Kurts Hāgens novēl LU ar mērķi atbalstīt apdāvinātus studentus studijām pieredzes apmaiņā augstskolās Vācijā. 2008. gadā 6. oktobrī biedrību un nodibinājumu reģistrā Latvijā reģistrēts nodibinājums „Kurt Hagen – Stiftung bei der Universitaet Riga/Lettland Fonds”. 2010. gada aprīlī LU nodod līdzekļu uzraudzīšanu LU fondam (2,4 miljonus eiro).
Mecenāta pienesums ir atbalstījis vairākus studentus. Vienai no studentēm, Olgai Senkānei, mecenāta atbalsts deva iespēju strādāt Greifswaldes Universitātes (GU) galvenajā bibliotēkā, kurā viņa sagatavoja teorētisko bāzi disertācijai, apguva filozofijas vēsturi no pirmsākumiem līdz mūsdienām, kā arī sagatavoja un iesniedza divus zinātniskos rakstus. Protams, studentei studijas ārzemēs palīdzēja uzlabot vācu valodas zināšanas un tajā pašā laikā arī deva iespēju Baltistikas studentiem apgūt latviešu valodu.
Studentei Madari Meļņikai bija dota iespēja individuālām konsultācijām pie prof. Dr. C.Pestallozza par to, kā gatavot ieskatu konstitucionālā tiesas procesa regulējumā Vācijā. Studiju laikā Madara analizēja starptautisko tiesību aktuālākos jautājumus, tostarp arī starptautisko tiesību popularitātes norietu. Tika dota iespēja arī apmeklēt dažādas konferences un vēl citus kursus. Kā arī, protams, papildus studijām apguva arī vācu valodu.
Bioloģijas students Jānis Dzirkalis stāsta, ka viss semestris bija neaizmirstams, jo ieguva ļoti daudz zināšanas Neirozinātnē, kas ir joma, kura Latvijā nav tik daudz pētīta. Jānim bija iespēja piedalīties arī vairākās konferencēs. Ārpus studiju laika Jānis spēlēja arī regbija komandā un organizēja starptautisku vakariņu pasākumu.
Laila Moreina saka, ka visvērtīgākie bija kursi par medicīnu un vācu gramatiku, kurss par tulkošanas pētniecības tehnoloģijām, vācu un angļu juridiskās terminoloģijas kurss un kurss par Eiropu - tās konceptu, vēsturi, skatu no malas un nākotni. Apmaiņas semestra laikā Laila arī iesaistījās dzejas tulkošanas darbnīcā un kā brīvklaustītāja apmeklēja vēl citus četurs kursus nedēļā.
Elīna Didrihsone kā vērtīgāko studiju kursu vērtē “Saglabāšanas genomiku”, kas iekļāva lekcijas, seminārus un laboratorijas darbus. Tāpat ļoti vērtīgi bija arī vācu valodas kursi, lai spētu veiksmīgāk integrēties sabiedrībā, lai paplašinātu redzesloku un zināšanas bioloģijā, Elīna papildus apmeklēja dažādus seminārus un dokotorantu priekšaizstāvēšanas. Aktīvi komunicēja ar apmaiņas un vietējiem studentiem, ar kuriem ik pa laikam tika rīkoti nacionālo ēdienu vakari.
LU Vēstures un filozofijas fakultātes studente Kintija Auziņa apmaiņas semestri pavadīja Tībingenes universitātē. Universitātes bibliotēka, daudzveidīgie studiju kursi un iespēja konsultēties ar jomas speciālistiem sniedza iespēju padziļināt zināšanas un izstrādāt iecerēto maģistru programmas noslēguma darbu.
Savukārt students Toms Rēķis studēja Maksa Planka Institūtā Magdeburgā. Viņa pētnieciskais darbs bija saistīts ar hirālu farmaceitiski aktīvu vielu cietfāžu izpēti un to īpatnībām. Abi profesori, kuru vadībā darbojās Toms, bija vieni no labākajiem visā pasaulē. Toms apmeklēja svešvalodu prasmju pilnveidošanas vakarus un piedalījās mecenāta Kurta Hāgena piemiņas brīža organizēšanā Hamburgā.
Mecenāta atbalsts neapšaubāmi ir atvēris daudz jaunas durvis centīgiem studentiem, kuriem šī pieredze noteikti ir bijusi vērtīga un noder vēl joprojām!
________________
Par Latvijas Universitātes fondu
Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.
