Akadēmiskais centrs
Pirms tam latvieši varēja iegūt augstāko izglītību vācu vai krievu valodā, studējot kādā no Krievijas impērijas augstskolām, piemēram, Tērbatas Universitātē vai Rīgas Politenikumā jeb Rīgas Politehniskajā institūtā. Jaunlatviešu sapnis par augstāko izglītību piepildījās Latvijas Neatkarības kara laikā (1918–1920), kad īsi pirms Bermontiādes sākuma 1919. gada 28. septembrī tika proklamēta Latvijas Augstskola, kas mūsdienās pazīstama kā Latvijas Universitāte.
Gan neatkarīgās Latvijas valsts, gan Latvijas Universitātes oficiālā valoda ir latviešu valoda, kas vēsturiski Latvijas Universitāti padara par Latvijas nacionālo Alma Mater. Tās loma latvietībā sevišķi izpaudās Kārļa Ulmaņa autoritārisma periodā, kas ilga no 1934. gada 15. maija līdz 1940. gada 17. jūnijam. Autoritārisma periodā tika idealizēta latvietības pašpietiekamība Latvijas Universitātē, kas izpaudās ne tikai ar latviešu studentu īpatsvara pieaugumu un latviešu kā studiju valodas nostiprināšanu gan lekcijās, gan iestājeksāmenos, gan sesijās, gan noslēguma darbu aizstāvēšanā – kandidāta vai maģistra grāda iegūšanā –, bet arī ar tās iesaisti Latvijas valsts 20 gadu jubilejas svētku organizēšanā.
LU Muzeja krājumā ir pieejamas unikālas fotogrāfijas no 1938. gada 18. novembra, kur redzama Latvijas Universitāte, izgreznota ar Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem gar Raiņa bulvāra 19 apgaismojumiem un pašas LU galvenās ēkas fasādi. Pie pašas Latvijas Universitātes galvenās ēkas ieejas pulcējās Latvijas Universitātes studentu akadēmiskās mūža organizācijas, lai dotos svinīgā gājienā uz Rīgas Brāļu kapiem, godināt tos, kas krita par neatkarīgo Latvijas Republiku.
Latvijas valsts 20 gadu jubileja sakrita ar Latvijas Universitātes karoga izgatavošanu un atklāšanu 1938. gada 16. novembrī, taču tas netika nests pa priekšu visai Latvijas studentu akadēmiskajai saimei uz Rīgas Brāļu kapiem sakarā ar korporatīvo-nekorporatīvo studentu organizāciju pretstāvi līdz tikai 1939. gada 18. novembrī, pēc LU 20 gadu jubilejas nosvinēšanas, ar LU karogu devās korporatīvās studentu organizācijas, kam sekoja nekorporatīvās studentu organizācijas ar Latvijas valsts karogu.
 uzsvēra ideju par augstākās izglītības iegūšanu latviešu valodā, runājot par latviešu “Tautiskajiem centieniem” izglītībā, sākot ar pamatskolām un skolām, un noslēdzot ar augstskolu. ){kind=link}