Akadēmiskais centrs
Kā jums šķiet, ja skolēns tika galā ar attālinātajām mācībām, vai viņš tiks galā arī ar citām problēmām savā dzīvē? Šādu jautājumu uzdod Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) pētniece Liena Hačatrjana, daloties ar pētījuma rezultātiem LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas Zināšanu agorā.
2020. gada martā, pandēmijai sākoties, skolēni sāka mācīties attālināti. Pētniece L. Hačatrjana salīdzināja divus hipotētiskus tēlus – Jāni un Pēteri. Jānis cītīgi pierakstīja tiešsaistes stundu laikus, kā arī darbus, kurus nepieciešams izdarīt, ieplānoja arī fiziskās aktivitātes. Savukārt Pēteris maldījās tiešsaistes komunikācijas rīkos, nevarēja atrast saites uz nodarbībām un nebija par tām informēts, kā arī nepiepūlējās, lai risinātu citādāka veida uzdevumus, nekā bija rādīts stundas laikā. Rezultātā pirmais zēns ar visu tika labi galā un pat pierada pie tādām mācībām, vienīgais – pietrūka draugi un pasākumi. Savukārt otrajam zēnam šis laiks bija ļoti grūts, un dažas dienas pat nesaprata, kas īsti viņam jādara.
Pētījumā tiek izdalītas trīs galvenās pamata atšķirības starp abiem zēniem, kas saistāmas ar to, vai skolēni spēj vai nespēj tikt galā ar grūtībām:
- problēmrisināšanas prasmes;
- pašvadības-pašorganizēšanās prasmes;
- intelekta spējas, emocionālās grūtības, apkārtējā vide, cilvēku atbalsts u.c. rādītāji.
Pētījumā piedalījās vairāk nekā 1500 skolēnu no 9.,10. un 11. klasēm. “Provizoriskie rezultāti parāda, ka augstākas sekmes mācībās saistās ar augstākām problēmrisināšanas un kognitīvajām spējām,” stāsta pētniece. Secinājumi sakrīt ar atklāto arī citos pētījumos, bet šoreiz svarīgi ir tas, ka šīs sekmes izliktas tieši attālināto mācību laikā. “Skolēni ar augstākiem pašvadības-pašorganizēšanās rādītājiem mazāk norāda arī uz grūtībām attālināto mācību laikā. Tomēr interesanti ir tas, ka, pandēmijai attīstoties tālāk, uz grūtībām norāda gan skolēni ar augstākām, gan zemākām sekmēm, līdz ar to secināms, ka izaicinājumi bijuši visiem.”
L. Hačatrjana akcentē: “Šis pētījums ir svarīgs, lai saprastu, kādas ir sakarības starp skolēnu problēmrisināšanas, pašvadības prasmēm un spēju saglabāt savu mācību sniegumu, kā arī lai precīzi saprastu, kādi ikdienas ieradumi palīdz skolēniem tikt galā ar grūtībām un jaunām situācijām.”
Protams, atbilde uz sākumā uzdoto jautājumu nav viennozīmīga, bet ir svarīgi, lai skolēni apzinās problēmrisināšanas paņēmienus un piedzīvo spēju tikt pašiem galā, lai arī citi dzīves sarežģījumi tiktu uztverti kā risināmi.
Pētījums finansēts Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmas ietvaros (Nr. 1.1.1.2/VIAA/4/20/697).
