Akadēmiskais centrs
LU LVI projekta “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā” (lzp-2020/2-0212) pētnieki 8. oktobrī dosies pētniecības vizītē uz Rēzekni, kur kopā ar Latgales Kultūrvēstures muzeja speciālistiem apmeklēs piemiņas vietas, kas saistītas ar Otrā pasaules kara notikumiem un to atceri Rēzeknē un tās apkārtnē.
Diskusijas par aktuāliem Latvijas Otrā pasaules kara vēstures jautājumiem turpināsies plkst. 15.00 Latgales Kultūrvēstures muzejā, kur ar publisko lekciju “Kolaborācija un pretošanās Otrajā pasaules karā: sociālā atmiņa un politiskā aizmiršana Latvijā” uzstāsies LU LVI pētnieks Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns. Lekcijā tiks ieskicēti Latvijas vēstures politikas pamatprincipi un ar tiem saistītās problēmas attiecībā uz pretošanos un sadarbību Otrā pasaules kara laikā. Vienlaikus tiks aplūkoti jaunākie socioloģisko aptauju dati par to, kā Latvijas sabiedrība uztver Otro pasaules karu. Savukārt Latgales Kultūrvēstures muzeja vēsturnieks Kaspars Strods iepazīstinās ar apgādā “Latvijas Mediji” 2021. gadā klajā laisto padomju karagūstekņu nometnē “Stalag 347” Rēzeknē ieslodzītā sarkanarmieša Aleksandra Orehova dienasgrāmatu “Mēs visi esam gūstekņi”. Pasākuma apmeklētāji varēs noskatīties arī režisora Askolda Saulīša 2018. gadā veidoto dokumentālo īsfilmu ““Dievs, Tava zeme deg!” Otrais pasaules karš un Latvijas okupācija, 1939–1945”.
Otrā pasaules kara laikā Latvija zaudēja valstisko neatkarību un piedzīvoja padomju-nacistu-padomju okupācijas varu nomaiņu un masu represijas. Padomju deportācijas, nacistu holokausts, Audriņu ciema un tā iedzīvotāju iznīcināšana 1942. gada 2.–4. janvārī, Latvijas pilsoņu nelikumīgā mobilizācija Vācijas un PSRS armijās, padomju aviācijas īstenotā Rēzeknes pilsētas un tās iedzīvotāju bombardēšana 1944. gada 6.–7. aprīlī ir tikai dažas no Otrā pasaules kara norisēm, kas atstājušas jūtamas pēdas Rēzeknes un visas Latvijas 20. gadsimta vēsturē. Ja Rietumeiropas tautām nacisma sagrāve un Otrā pasaules kara beigas nozīmēja brīvības atgūšanu, tad Austrumeiropa nonāca komunistiskās sistēmas varā. Latvija, Igaunija un Lietuva bija vienīgās Eiropas valstis, kuru faktiskā suverenitāte, kaut ierobežotā apjomā, pēc kara tā arī netika atjaunota.
Otrā pasaules kara traģēdija ir ne tikai nozīmīga pagātnes liecība par padomju un nacistu okupācijas režīmu noziegumiem un to upuriem, bet tās ir arī atmiņas par Latvijas iedzīvotāju ciešanām, pretošanos, sadarbošanos un pielāgošanos divu svešu, totalitāru varu nestajam Otrā pasaules kara postam un tā pārvarēšanu. Īpaši aktuāla šī problemātika ir Rēzeknē, kur pēdējos gados arvien izteiktāk ir vērojama tendence sekot mūsdienu Krievijas izpratnei par Otrā pasaules kara laikā notikušo, nevis vērtēt to no Latvijas tautas kopīgās pieredzes un Latvijas valsts tiesiskā skatu punkta.
Ieeja pasākumā ar derīgiem Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
 Latvijas vēstures institūtā (LVI) īstenotā Latvijas Zinātnes padomes projekta “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā” organizēta publiskā lekcija un citi pasākumi.){kind=link}