Kā norāda LU Akadēmiskais apgāds, visaptverošs pārskats tik sarežģītā un plašā jautājumā nav iespējams, jo jēdziens „mūsdienu mitoloģija”, ietverot vienlaikus jēdzienu mithopoeya, atklāj mītu tapšanu, ko, iespējams, pēc gadu desmitiem varēs analizēt daudz plašāk.
Mitoloģijas jaunrade nav tikai mūsdienām piedēvējams fenomens, latviešu folkloristikas vēsture jau ir piedzīvojusi unikālu mitoloģijas radīšanas procesu 19. gadsimta beigās, kad jaunlatviešu darbības rezultātā tiek radītas gan folkloras avotos neatrodamas dievības un gari, gan mīti, kas ir mithopoeya uzskates līdzekļi, piemēram, Andreja Pumpura „Lāčplēsis”. Tomēr aizplānā palikuši tie mītiskie priekšstati, kas atrodami mūsdienu mītstāstos, tekstos, ko rada mūsdienu laikmetīgā sabiedrība, paužot savu neviendabīgo, pēcpostmoderno uztveri par mītisko. Vienlaikus šajā grāmatā izvēlēti atsevišķi mūsdienu mītrades un mitoloģijas fenomeni, kas liecina par mūsdienu sabiedrības – vismaz kādas tās daļas – tieksmi veidot mītus.
Pētījums strukturēts, sākot ar priekšstatiem par pasaules uzbūvi, ko atklāj pasaules koka tēls, par maģisko glābšanu, kas ir plašs mūsdienu mitoloģijas koncepts, par Lielās pirmmātes tēla veidošanu un beidzot ar pārejas situācijām – iniciācijas procesiem, svētkiem, ziedošanu, eshatoloģiskajiem mītiem un priekšstatiem par nāvi, kā arī ikdienas mītiskajiem aspektiem, kas sakņoti ikdienas paradumos un ticējumos. Pamatā izvēlēti tradicionālā mītiskajā domāšanā aktuāli jautājumi, apzinoties, ka bez tiem mūsdienu sabiedrībā vērojami arī citi līdz šim neuzsvērti domāšanas fenomeni. Šī monogrāfija veidota kā autora viedoklis par noteiktiem procesiem sabiedrībā, vienlaikus neignorējot līdzšinējos pētījumus un veidojot diskusiju ar to autoriem un viņu paustajām idejām.
Grāmatas auditorija ir gan jebkurš, kam interesē mītiskie procesi sabiedrībā un folklorā, gan studenti un pētnieki, kuriem tā sniegs citādu skatījumu uz parādībām, kas ir mums visapkārt.