Akadēmiskais centrs
Projekta mērķis ir precizēt senās zemkopības hronoloģiskos ietvarus un graudaugu dažādību Austrumbaltijā caur Asvas (Igaunija) un Ķivutkalna (Latvija) pilskalnu piemēriem. Šajos pilskalnos konstatētie graudaugi ir agrākie atrastie Latvijas un Igaunijas teritorijā, tie, balstoties uz pašu pieminekļu hronoloģiju, datējami ar vēlo bronzas laikmetu. Tomēr precīzākas ziņas par zemkopības aizsākumiem un regulāru graudaugu audzēšanu Austrumbaltijā pētniekiem joprojām trūkst. Pētījumā tiks analizētas gan makro atliekas, gan arī sēklu iespiedumi keramikas trauku lauskās, atsevišķi paraugi tiks datēti ar Radioaktīvā oglekļa (14C) datēšanas metodi.
Projektu īstenos starpdisciplināra un starptautiska pētnieku komanda, kas sastāv no arheologiem – Vanda Visocka (LU VFF), Ūve Sperlings (Uwe Sperling, RU HSI), Andrejs Vasks (LU Latvijas Vēstures institūts), Lembi Leugas (Lembi Lõugas, TU ARC) un Hans-Jorgs Karlsens (Hans-Jörg Karlsen RU HSI) un paleobotāniķiem – Aija Ceriņa (LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte), Janta Meža (Latvijas Dabas Muzejs) un Sirī Hije (Sirje Hiie, TU). Projekta vadītāja ir LU VFF zinātniskā asistente un doktora grāda pretendente Vanda Visocka.
Pētījums “Zemkopība un pilskalni: seno graudaugu kultūru veidi un to dažādība Austrumbaltijā” tiks īstenots pateicoties Baltijas-Vācijas Augstskolu birojam, kura atbalstītos projektus finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem.
Sīkāk par projektu un tā aktivitātēm iespējams uzzināt Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja tīmekļvietnē.
 Vēstures un filozofijas fakultātei (VFF) sadarbojoties ar Tallinas Universitātes Arheoloģisko materiālu krātuvi (TU ARC) un Rostokas Universitātes Heinriha Šlīmaņa klasisko pētījumu institūtu (RU HSI).){kind=link}