Akadēmiskais centrs
Interese par jezuītiem nav mitējusies kopš Sadraudzības dibināšanas dienām. Jezuīti ir sekmīgi darbojušies visdažādākajās zinātņu, pētniecības un izglītības jomās, sociālajā un garīgajā laukā, tādēļ bieži vien ir nonākuši sabiedrības uzmanības degpunktā.
Jēzus Sadraudzības pirmā ģenerāļa Ignācija Lojolas autobiogrāfija sniedz autentisku ieskatu ordeņa dibinātāja „svētceļojumā”: izaugsmē no kristietību naivi izprotoša ideālista par ideālu kristieti, proti, par tādu, kas sava dzīvē cenšas pēc iespējas vairāk tuvoties savam ideālam – Kristum.
Autobiogrāfija ir sava laikmeta dokuments, kurā rodamas atbildes uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar jezuītu ordeņa dibinātāja psiholoģisko, intelektuālo, garīgo veidošanos un metamorfozi. Un tieši šīs Autobiogrāfijā aprakstītās garīgās izaugsmes rezultātā ir tapuši visi citi Ignācija darbi – Garīgie vingrinājumi, Jēzus Sadraudzības konstitūcija, garīgā dienasgrāmata un vēstules –, kas lielā mērā ietekmējuši daudzu izcilu personu dzīvi un joprojām skaidri iezīmējas ordeņa darbības principos un virzībā.
Par dzīvesstāsta uzklausītāju un autobiogrāfijas pierakstītāju Ignācijs izvēlējās jezuītu tēvu Luisu Gonsalvesu da Kamaru. Lai gan Luisa Gonsalvesa pašrocīgi rakstītais Autobiogrāfijas uzmetums pazuda, arhīvos dziļi noglabāts un vairākkārt pārrakstīts patvērās tās pabeigtais izvērstais variants — daļēji spāņu, daļēji itāliešu valodā. Plašākam lasītāju lokam šis teksts kļuva pieejams tikai 20. gadsimtā, kad tika sagatavots zinātniski kritiskais izdevums, kas ir pamatā šim latviešu tulkojumam.
Ignācija Lojolas autobiogrāfija vedina lasītāju pašam izprast vārdos neietērptās, bet stāstījumā nojaušamās atziņas, mudina nevis atdarināt Ignāciju, bet gan pašam kļūt par svētceļnieku, par ticības iedvesmotu un dzīves ceļos aktīvu Dieva gribas meklētāju.
Pēcvārda vietā ir iekļauts profesora Jāņa Priedes pētījums, kas palīdz izprast Garīgo vingrinājumu tapšanas procesu, avotus un žanru, izmantojot Ignācija Autobiogrāfijā ietvertās vēsturiskās norādes. Apcere par Jēzus parādīšanos Jaunavai Marijai pēc augšāmcelšanās ir agrīnajā teoloģiskajā tradīcijā sakņota garīgā realitāte, kas ir aktuāla joprojām, — arī mūsdienu ekumeniskajā laikmetā.
Grāmatas “Svētceļnieka piezīmes. Ignācija Lajolas autobiogrāfija” izdošanu atbalstījusi Sv. Marijas Magdalēnas draudze un “Jezuīti Latvijā”.
Šo grāmatu un arī citus LU Akadēmiskā apgāda izdevumus var iegādāties Latvijas Universitātes galvenajā ēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19, vai izdevniecības telpās Aspazijas bulvārī 5–132, iepriekš sazinoties pa tālruni 29333919 vai rakstot uz apgads@lu.lv.
