Akadēmiskais centrsKapenieka interese par valodām aizsākās jau bērnībā. Viņa dzimtā valoda ir latviešu valoda, bet māte – vācu valodas skolotāja – Krišam mājās mācīja vācu valodu, savukārt vecāmāte – franču valodu. Skolā tika apgūta angļu un krievu valoda, augstskolā – latīņu valoda.
Tā kā Kapenieku ļoti interesē valodas, viņš papildus dzimtajai latviešu valodai ir iemācījies vācu, franču, angļu un latīņu valodu, kā arī kaimiņvalstu valodas. Lietuviešu valodu Krišs apguva valodu nometnē, gadu garā lietuviešu valodas projektā un četru nedēļu ilgos lietuviešu valodas vasaras kursos Kauņā; iegūtās prasmes ir pietiekamas, lai lietuviešu valodu varētu izmantot arī pētniecībā. Kapenieks savā promocijas darbā aplūkoja Kuršu kāpu iemītnieku kursenieku vēsturi; kursenieku izpēte tiek turpināta arī tagad, šoreiz pievēršoties valodniecības aspektam.
Līdz 2017. gadam Krišs ar draugiem – igauņu vēsturniekiem – sarunājās vāciski, bet tad nolēma iemācīties arī igauņu valodu. Pirmais solis bija izvēles kurss Latvijas Universitātē; tam sekoja mācības Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu. Kaut arī vasaras skolā darba valoda bija angļu valoda, Krišs izmantoja iespēju uzlabot gan igauņu, gan lietuviešu valodas zināšanas; igauņu valodas prasmes pilnveidotas arī Latvijas Universitātes Igauņu valodas klubā, kā arī Tallinas Universitātes 2020. gada vasaras kursos.
Nākamo stipendijas konkursu 2021./2022. mācību gadā rīkos Latvijas Universitāte. Aicināti pieteikties visi studenti, kuri prot visas trīs Baltijas valstu valodas.
 zināšanām. Konkursa pēdējā kārtā, kas 14. maijā noritēja tiešsaistes platformā “Zoom”, komisija izraudzījās uzvarētāju, un šoreiz tas ir Latvijas Universitātē vēstures doktora grādu ieguvušais Krišs Kapenieks, kurš turpina studijas Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmā, kā arī darbojas kā pētnieks Latvijas Kara muzejā. Ar lietuviešu un igauņu valodu Krišu vieno ciešas personiskas un profesionālas saites.){kind=link}