Jau pēc nedēļas, 28. maijā, notiks Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Latvijas Universitātes (LU) kopīgi rīkota tautas un mājokļu skaitīšanai veltīta starptautiska konference “Datu vērtība sabiedrībai digitālajā laikmetā”, kur piedalīsies gan nacionālie, gan starptautiskie eksperti. Iepazīties ar konferences programmu un sekot līdzi tiešraidei varēs CSP tīmekļa vietnes sadaļā “Konferences”.
Konferences laikā tiks arī paziņoti notikušā hakatona “Alternatīvā tautas skaitīšana” CSP simpātiju balvas ieguvēji. Hakatonā, izmantojot anonimizētas datu kopas par iedzīvotājiem, iedzīvotāju izglītības līmeni un mājokļiem, tā dalībnieki risināja izaicinājumus, kas raksturīgi administratīvajos datos balstītai tautas skaitīšanai. Dalībnieki piedāvāja risinājumus gan mākslīgā intelekta, gan modernu metožu, gan papildu datu avotu izmantošanā.
Pirms-konferences diskusija
21. maijā tiek aicināti statistikas jomas profesionāļi, akadēmiskās vides pārstāvji un citi tautas un mājokļu skaitīšanas datu lietotāji uz diskusiju virtuālo akadēmisko brokastu formātā, lai runātu par tautas un mājokļu skaitīšanas paradigmas un metožu maiņu, par izaicinājumiem papildu datu nodrošināšanai.
“Ne visi dati ir atrodami reģistros, bet tradicionāla datu apkopošana klātienes intervijās vairs nevar būt vienīgais veids nepieciešamo datu nodrošināšanā,” norāda CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Sigita Šulca.
Akadēmisko brokastu dalībniekiem būs iespēja diskutēt par datu apkopošanas metodes maiņas ietekmi uz demogrāfisko rādītāju, tai skaitā mājsaimniecību un ģimeņu, sociāli-ekonomiskos rādītāju, piemēram, izglītību, nodarbinātību, kā arī mājokļu rādītāju kvalitāti, kvantitāti un detalizāciju.
Metodes maiņa – kopīgais un atšķirīgais
2021. gada tautas un mājokļu skaitīšana Latvijā iezīmē jaunu posmu oficiālajā statistikā. Attīstoties reģistriem, tehnoloģijām datu izgūšanai un apmaiņai, datu apstrādes, analīzes un aprēķinu metodēm, ir iespēja nodrošināt nepieciešamo rādītāju sagatavošanu, neaizmantojot aptauju metodes.
Aptaujas joprojām notiek un notiks – ir pētījumi, kuros nepieciešams kvalitatīvais vērtējums vai rādītāji, kas nav iegūstami administratīvajos reģistros. Tajā pašā laikā arī aptauju nodrošināšanai arvien plašāk tiek izmantoti administratīvie dati, tādējādi samazinot uzdodamo jautājumu skaitu.
Tautas un mājokļu skaitīšana ir visapjomīgākais iedzīvotāju pētījums, kura nodrošināšanai vēsturiski tika piesaistīti lieli finanšu un cilvēkresursi, bet, mainoties iedzīvotāju dzīves ritmam un vēlmei piedalīties aptaujās, rodas risks nesasniegt nepieciešamās oficiālās statistikas kvalitātes prasības. Tādēļ ir jāattīsta jauni datu vākšanas veidi oficiālās statistikas kvalitātes prasību izpildei un augstu atbildētības rādītāju nodrošināšanai.
Tautas skaitīšanas metožu salīdzinājums
Tradicionālā | Administratīvajos reģistros balstīta | |
Izmaksu ekonomija |
| |
Dati par visiem iedzīvotājiem | ||
Iespēja iegūt datus biežāk un ātrāk |
| |
Iespēja novērtēt rādītājus, kas netiek uzkrāti reģistros | ||
Iedzīvotāju laika respektēšana |
| |
Precīzāki sociāli ekonomiskie rādītāji |
|