Akadēmiskais centrs
Magnolijas Magnolia ir ļoti senas izcelsmes augi, uz ko norāda zieda vienkāršā uzbūve. Liela magnoliju sugu dažādība ir Ķīnas kalnu apvidos un Japānā. Interesanti, ka Latvija ir viens no tālākajiem ziemeļu punktiem, kur magnolijas iespējams audzēt āra apstākļos (tiesa, tikai izturīgākās sugas un šķirnes). Magnoliju kolekcija, kas apskatāma LU Botāniskajā dārzā, ir senākā magnoliju kolekcija Latvijā. Kopumā botāniskā dārza brīvdabas ekspozīcijā ir apskatāmas 19 magnoliju sugas, šķirnes un varietātes.
Magnolijas savu nosaukumu ieguvušas par godu franču botāniķim Pjēram Magnolam. Zinātnieki uzskata, ka magnoliju lielie, iespaidīgie ziedi ir saistīti ar seno augu izcelsmes vēsturi – laikā, kad radās magnolijas, bites vēl nebija gana daudz, lai kokus apputeksnētu, un par galvenajiem magnoliju apputeksnētājiem kļuva vaboles. Lai vaboles ar savu relatīvi lielo izmēru un svaru ziedu nenolauztu, tie attīstījās lieli un izturīgi. Šīs īpašības magnoliju ziedi ir saglabājuši līdz pat mūsdienām. Arī mūsdienās magnoliju ziedus apputeksnē galvenokārt dažādās vaboles, kā arī vējš.
Ņemot vērā valstī esošos ierobežojumus, Botāniskā dārza siltumnīcas apmeklētājiem ir slēgtas, taču dārza āra teritorija joprojām ir pieejama pastaigām. Par izmaiņām siltumnīcu darbībā LU Botāniskais dārzs informēs mājaslapā un sociālajos tīklos. Ar ieejas biļešu cenām iespējams iepazīties šeit.
 Botāniskajā dārzā ir magnoliju ziedēšana, kas sākas aprīļa vidū un turpinās līdz maija sākumam. Pateicoties vēsajam pavasarim magnolijas šogad zied ilgāk un pakāpeniskāk, ļaujot par tām priecāties garāku laika posmu. Atgādinām, ka ieeja dārzā LU studentiem un darbiniekiem, uzrādot apliecību, ir bezmaksas. ){kind=link}