Latvijas Universitātes (LU) fonda stipendiātes Annijas Pozņakas aizraušanās ir basketbols, un, veicot brīvprātīgās darbu LU Muzejā, viņa izvēlējās sagatavot rakstu par leģendāro latviešu basketbolistu, LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes studentu, latviešu studentu korporācijas Beveronija korporantu, aktīvu sporta lobētāju LU Studentu padomē un t.s. Sapņu komandas kapteini Rūdolfu Jurciņu.

Rūdolfs Jurciņš un Beveronija

Par R. Jurciņa saistību ar LU un pašu latviešu studentu korporāciju Beveronija liecina Beveronijas krāsu lente, ko 2020. gada 10. martā LU Muzejam pastāvīgā glabāšanā nodevis Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors, studentu akadēmisko mūža organizāciju vēsturnieks un latviešu studentu korporācijas Fraternitas Cursica korporants Valters Ščerbinskis. V. Ščerbinskis aktīvi publiskajā vidē uzsver, ka studentu akadēmiskās mūža organizācijas ir jāatzīst par Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, tādējādi uzskatīja par savu pienākumu nodot jaunajam LU Muzejam pastāvīgā glabāšanā Beveronija krāsu lenti. Tomēr pati Beveronija krāsu lente nav piederējusi R. Jurciņam, taču R. Jurciņš šāda veida krāsu lenti ir nēsājis studentu korporācijas iekšējā un ārējā dzīvē.

Beveronija krāsu lentes dalās trīs veidos – Svētku, Sadzīves un Vakara tērpu (frakas un smokinga). Svētku lente ir 25 mm plata, Sadzīves 12 mm plata, bet Vakara tērpu 6 mm plata. LU Muzeja krājumā pieejams tikai viens Sadzīves lentes krāsu eksemplārs, kas ir attiecīgi 12 mm plats. Pirms nodošanas V. Ščerbinskis šo lenti glabājis, lai tā nepazustu kā kultūrvēsturiska vērtība. Nav zināms, kam šī krāsu lente ir piederējusi.[1] Gan R. Jurciņš, gan Beveronija korporanti nēsāja krāsu lenti, liekot pār krūtīm no labā pleca uz kreiso gurnu zem žaketes vai virs vestes. Ja kāds no Beveronijas ir Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku ierindas karavīrs vai virsnieks, viņš visas 3 krāsu lentes atsevišķi nēsā virs formastērpa pār krūtīm no labā pleca uz kreiso gurnu, bet tikai studentu korporācijas Beveronija iekšējā sadzīvē (ārējā sadzīvē to nēsāt ir aizliegts). Pašas krāsu lentes aizliegts nēsāt Beveronija biedru kandidātiem, citu studentu korporāciju korporantiem un pie studentu korporācijām nepiederošām personām.[2]

Krāsu lente vizuāli sastāv no trikolora, kas ir raksturīgi visām studentu korporācijām Latvijā, Igaunijā, Polijā un Vācijā. Krāsu lentēs trikolors pieņemts saskaņā ar 1812. gadā pieņemto Jēnas universitātes studentu korporāciju likumkodeksu (komānu), ko pārņēma 1802. gada atjaunotā Tērbatas universitāte Krievijas impērijā. Balstoties uz pārņemtā likumkodeksa noteikumiem, trikolora krāsu princips tika ievērots pie Tērbatas universitātes dibinātajās studentu korporācijās, tajā skaitā latviešu studentu korporācijā Lettonia, kas ir studentu korporācijas Beveronija tiesiskais aizbildnis (komāna garants).[3] Arī pie 1862. gadā dibinātā Rīgas Politehnikuma, vēlāk 1896. gadā reorganizētā Rīgas Politehniskā institūta studentu korporācijas pārņēma Jēnas komānu no Tērbatas universitātes, ievērojot trikolora principu. Reorganizējoties RPI par LU 1919. gadā, Jēnas komānu pārņēma LU tās rektoru, Lettonia korporantu Ernesta Felsberga un Jāņa Ruberta vadībā. Laikposmā no 1922. līdz 1927. gadam dibinājās jaunas studentu korporācijas, piemēram, Beveronija 1922. gada 4. maijā. Beveronija krāsu lentei trikolors ir violets-zelts-gaiši zils, kas ir ne tikai uz krāsu lentēm, bet arī ģērbonī (vapenī) un karogā. Krāsu deķeļiem ir violets-gaiši zils-zelts.[4] Krāsas simbolizē Beveronija idejiskos principus: violets raženu darbu, zelts cildenu mērķu sasniegšanu un gaišizils skaidrību sirdī un godu prātā. Tieši R. Jurciņa personība un viņa ieguldījums Latvijas basketbola attīstībā atbilda šīs studentu korporācijas idejiskajiem principiem.[5]

Rūdolfs Jurciņš un basketbols

R. Jurciņš dzimis 1909. gada 19. jūnijā Rīgā, Krievijas impērijā, miris 1947. gada 22. maijā izsūtījumā Sibīrijā, PSRS. Mācījies Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, kur sporta skolotājs Bernsons ievirzījis R. Jurciņu basketbola gaitās.[6]

R. Jurciņam bijusi sevišķi svarīga loma t.s. “Sapņu komandā 1935”, jo viņš bija izcils savā tehniskajā izpildījumā uz basketbola laukuma kā komandas kapteinis.[7] Basketbolists dēvēts par spožāko Latvijas basketbola zvaigzni 30tajos.[8] Sporta eksperti ir apliecinājuši, ka viņam piemitusi prasme “lasīt” spēli, un no dabas ir ticis dots talants fiziskā spēka izturībā. Tieši viena no šīm priekšrocībām ļāvusi būt galvenajam laukuma centra strīdusbumbas lēcējam jeb spēles ievadītājam. Vēstures fakti apstiprina, ka spēlētāja augums bijis 185 cm, kas salīdzinot ar šī brīža basketbolista vidējo garumu, viennozīmīgi nav raksturīgi centra spēlētāja augumam. Tomēr, neskatoties uz to, nevar nepieminēt, ka basketbolista lēciens ir vairākkārt novērtēts no vecmeistaru (basketbola veterānu) puses.

Sportiskie sasniegumi ir nedz sākušies, nedz beigušies ar uzvaru pirmajā Eiropas basketbola čempionātā Ženēvā, Šveicē 1935. gadā, kur Latvija kļuva par Eiropas pirmo čempionu. R. Jurciņam pieder arī seškārtējs Latvijas meistara tituls, pārstāvot Latvijas basketbola savienību (LBS) un 1929. gadā LU Studentu padomes paspārnē dibinātās sporta biedrība “Universitātes sports”basketbola sacensībās. R. Jurciņš ņēmis arī dalību Berlīnes Olimpiskajās spēlēs 1936. gadā, kopā aizvadot 23 spēles Latvijas basketbola izlasē.[9]

Liela ietekme “Universitātes Sports” ir bijusi studentu korporācijām, tajā skaitā R. Jurciņa Beveronija, kas, sadarbībā ar latviešu studentu korporācijām Lettonia un Selonija, organizēja Prezidiju Konventa (studentu korporāciju jumtorganizācijas) basketbola turnīrus.[10] Tieši studentu korporāciju aktīvais sporta lobijs un skaitliskais vairākums pār citām frakcijām [11]LU Studentu padomē, organizējot Prezidiju Konventa basketbola turnīrus, radīja nopietnu bāzi, lai veiksmīgi startētu 1935. gada Eiropas basketbola čempionātā, nodrošinot Latvijas valstij pirmo Eiropas čempiona titulu.[12]

Aktīvais sporta darbonis R. Jurciņš Otrā pasaules kara laikā nespēja šķirties no Rīgas un piedalījās basketbola dzīves atjaunošanā. 1945. gada 18. oktobrī PSRS NKGB R. Jurciņu arestēja, kam sekoja izsūtījums uz Sibīriju par “nelegālu ieroču turēšanu.” Dati liecina, ka viņš miris 1948. gadā turpat Sibīrijā. R. Jurciņš kā “Universitātes sporta” pārstāvis piederīgs pie Latvijas sporta ievērojamāko vīru saimes.[13]

LU Muzeja krājumā ir ievērojama studentu akadēmisko mūža organizāciju un LU Sporta vēstures kolekcija, ar kuru var iepazīties, piesakot konsultāciju: tel. 67034031, 25733456 vai muzejs@lu.lv

Latvijas Sporta muzejā var iepazīties ar Latvijas sporta vēstures krājumu, piesakot konsultāciju vai apmeklējumu: tel. 67225127, solvita.lomanova@sportamuzejs.lv

Papildus informācija:

Studentu korporācija “Beveronija”

Rūdolfs Jurciņš (Latvijas Basketbola savienība)

Rūdolfs Jurciņš (Latvijas Olimpiskā komiteja)

Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība


[1] Karols, Jānis., Kamars, Pēteris., Mežaks, Jānis. Beveronija internais komāns. Toronto: Daina Press Ltd. 1971, 23. lpp.

[2] Turpat, 23. lpp.

[3] Stradiņš, Jānis. Studentu akadēmiskās organizācijas: Latvijas un Eiropas kultūrvēsturiskajā aspektā. No: Zariņš, Ilgonis (galv. red.). Universitas: Scientiae et Patriae (74/1995). New York: Latvijas Korporāciju apvienība. 1995, 11. lpp.

[4] Briedis, Juris (galv. red.). Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā (2. daļa): Tehniskās fakultātes Latvijas Universitātē, Rīgas Universitātē, Latvijas Valsts universitātē (1919-1958). Rīga: Rīgas Tehniskā universitāte. 2004, 89.-90. lpp.

[5] Karols, Jānis., Kamars, Pēteris., Mežaks, Jānis., 19. lpp.

[6] Timenote. Rūdolfs Jurciņš

[7] Zveja, Ilze., Grauba, Aigars., Ēķis, Andrejs. Sapņu komanda 1935. Laika stāsti. Izdevējs: Zvaigzne ABC, 75-85.lpp.

[8] Latvijas Basketbola savienības goda zāle, spēlētāji 100, Rūdolfs Jurciņš.

[9] Kesiels, Guntis. Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība. Latvijas Nacionālā enciklopēdija.

[10] Karols, Jānis., Kamars, Pēteris., Mežaks, Jānis., 96.-97. lpp.

[11] Rubenis, Rūdolfs. Polijas-Latvijas diplomātisko attiecību Simtgades medaļa. No: ZEM LUPAS. Rīga: LU Muzejs. 2021, 4. lpp.

[12] Sātiņš, Kārlis. P!K! Basketbola un volejbola turnīri. No: Šilde, Ādolfs (galv. red.). Universitas: Scientiae et Patriae (4/1957). New York: Latvijas Korporāciju apvienība. 1957, 50.-51. lpp.

[13] Pēc mirkļa 100 gadi. Latvijas Universitātes sports. Basketbola personības. Rūdolfs Jurciņš.

Dalīties

Saistītais saturs

Godinot Jāņa V. Kļaviņa 100 gadi, aicina ziedot viņa piemiņas stipendijai
06.05.2021.

Godinot Jāņa V. Kļaviņa 100 gadi, aicina ziedot viņa piemiņas stipendijai

Uzsākta projekta “Zvaigžņu globusa restaurācija” realizācija
14.04.2021.

Uzsākta projekta “Zvaigžņu globusa restaurācija” realizācija