LU Akadēmiskais apgāds šajās dienās laidis klajā žurnāla "Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture" kārtējo numuru par 2020. gadu. Žurnālā publicēti seši Latvijas un ārvalstu vēsturnieku zinātniski raksti un viena arhīvu avota publikācija.

Numurā atspoguļojas hronoloģijas un problēmu ziņā plaša tematika no viduslaikiem Livonijas zemēs līdz 20. gadsimta beigām, tematikas ziņā skarta gan sieviešu vēstures problemātika, gan cilvēku rīcība ekstrēmās situācijās, gan ikdienas dzīve un diplomātiskā vēsture.

Profesors no Kalifornijas Universitātes Bērkli Jurijs Sļozkins žurnālam publicējis rakstu par Valdības namu Maskavā starpkaru periodā. Šī nomenklatūras nama privileģētie iemītnieki represiju kulminācijas laikā sadūrās ar bezprecedenta krīzi: arestiem un nāvessodiem. Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) mašīnas jeb “melnie kraukļi” kļuva par biežiem viesiem namā. Apmēram 800 nama iemītnieku tika izraidīti no saviem apartamentiem un apsūdzēti dažādos noziegumos, tika sodīti ar nāvi nošaujot vai nokļuva ieslodzījumā.  Tas bija morāls pārbaudījums eksistenciālā līmeni, kas lika ieskatīties sevī un uzdot jautājumu – kāds cilvēks es esmu.

Asociētais profesors Raimonds Cerūzis aplūko kopīgās tendences LU un visas valsts liktenī periodā starp abiem pasaules kariem, jo procesi, kas ietekmē valsti, atstāja iespaidu arī uz Universitātes likteni, bet Universitāte kā Latvijas intelektuālās dzīves centrs iespaidoja valsts likteni. Personībām Universitātē bija svarīga loma valsts vēsturē.

Konflikta un krīzes tēma skarta arī citu žurnāla autoru darbos. Medieviste dr. Vija Stikāne pievērsusies Latvijā maz pētītajai sievietes lomai viduslaiku un agro jauno laiku konfliktos. Bieži vien tiek aizmirsts, ka sievietes un bērni karadarbības laikā cieš visvairāk. Vēsturnieks Eginhards Volāns raksta par vienu no nopietnākajām ārpolitiskajām krīzēm mūsdienu Latvijas vēsturē – 1998. gada Krievijas attiecību krīzi ar Krieviju, kura centās ar rupju spiedienu aizkavēt Latvijas eiroatlantiskās integrācijas procesu un ietekmēt valsts iekšpolitiku.

Dāvja Beitlera pētījumā skarta problēma par Latvijas jūrnieku integrācijas problēmām pēckara Rietumu tautsaimniecībā, pētot zinātniski aktuālo latviešu trimdas problēmu Rietumos, bet  Ilze Vaivode pētījusi tūrismu Latvijā padomju periodā.

Profesors Ēriks Jēkabsons un Edmunds Trumpa sagatavojuši izdošanai nepublicētu vēstures avotu – Lietuvas tirdzniecības un rūpniecības ministra Jona Šimkus ziņojumu par situāciju Liepājā 1919. gada martā. Ziņojumā aplūkoti militārie un ekonomiskie apstākļi tālaika Latvijā, kad savijās un sadūrās visdažādākās kaimiņvalstu un lielvalstu intereses.

Žurnāls pieejams tiešsaistē LU interneta vietnē.

Dalīties