Ceturtdien, 18. martā, aizvadīta otrā ekspertu tiešsaistes diskusija Latvijas Universitātes (LU) pasākuma cikla “Inovāciju pēcpusdienas” ietvaros. Šoreiz pēcpusdiena tika veltīta gēnu inženierijai un bioinformātikai. Eksperti aktualizēja starpdisciplināras bioloģijas apakšnozares, padziļināti pievēršoties tēmām par cilvēka genoma izpētes inovācijām, kā arī mikrobioma ietekmi uz cilvēka veselību un slimībām.
“Inovāciju pēcpusdienās mēs aicinām uzklausīt zinātniekus un diskutēt par tiem jaunumiem inovāciju jomā, kas aizvien straujāk ienāk mūsu ikdienā, prasot no mums jaunas zināšanas, izpratni un iemaņas. No tā, kā attīstās jaunākās tehnoloģijas, ir atkarīga mūsu nākotne. Pirmajā inovāciju pēcpusdienā sniegts ieskats virtuālo asistentu darbībā, savukārt šodien mēs diskutējām par bioinformātiku un genomu. Aprīlī diskutēsim par dabu, inovācijām un mūsu ietekmi uz apkārtējo vidi,” atzīmēja diskusijas un Latvijas Universitātes Inovāciju centra vadītāja profesore Signe Bāliņa.
Inovāciju pēcpusdienas eksperti un galvenie viesi bija:
- Nils Rostoks, bioloģijas zinātņu doktors ir LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras asociētais profesors, maģistra studiju programmas “Bioloģija” direktors, kā arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra “LV BMC” direktors;
- Monta Ustinova, bioloģijas zinātņu maģistre ir Latvijas Biomedicinas pētījumu un studiju centra pētniece, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātesstudiju programmas "Bioloģija" doktorante ar specializāciju molekulārajā bioloģijā;
- Ilze Elbere, bioloģijas zinātņu maģistre ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes studiju programmas "Bioloģija" doktorante ar specializāciju molekulārajā bioloģijā.
Inovāciju pēcpusdienā eksperti dalījās ar jaunākiem pētījumu rezultātiem un atziņām, iezīmējot skatu nākotnē, zinātnes attīstībā un akcentējot, ka grūti iedomāties jomu, kur inovācijas būtu vēl uzskatāmākas, nekā bioinformātikā un genomikas izpētē. Apskatīta genomikas izmantošana dažādās nozarēs, īpaši veselības aprūpē un farmācijā. Prezentāciju laikā uzsvērti pozitīvie aspekti, kas, attīstoties inovācijām šajā zinātnes jomā, sekmētu progresu medicīnā un palīdzētu preventīvi un laicīgi novērst dažādas slimības. Tāpat lielapjoma ģenētiskās analīzes datu nozīme atzīmēta cukura diabēta, vēža un Covid-19 izpētē un diagnostikā.
Sarunas gaitā uzmanība tika veltīta terminoloģijai un personalizētās medicīnas attīstībai Latvijā. Diskusiju raisīja arī jautājums par sabiedrisko zinātni kā pētniecības praksi, kas notiek ar sabiedrības līdzdalību, iedzīvotājiem kļūstot par brīvprātīgajiem zinātniekiem. Izskanēja arī informācija par Latvijas mikrobioma projektu kā sabiedriskās zinātnes iniciatīvu zarnu mikrobioma pētniecībai, kuras pamatā ir zinātnieku un sabiedrības sadarbība. Projektā iegūtie dati sniegs ieguldījumu mikrobioma izpētē, palīdzot zinātniekiem saprast, kāds ir Latvijas iedzīvotājiem raksturīgais zarnu mikrobioms un kā potenciāli mainot mikrobioma sastāvu samazināt ar to saistītās saslimšanas un veselības problēmas, prognozēt medikamentu efektivitāti un blakusparādības. Plašāka informācija par projektu: https://latvijasmikrobioms.lv/.
Tāpat Inovāciju pēcpusdienas laikā izkristalizējās jautājums par bioinformātiku ne vien kā perspektīvu un svarīgu dzīvības zinātņu jomu, bet arī pieprasītu viedās specializācijas darbības lauku, kurā pašlaik trūkst izglītotu profesionāļu. Eksperti uzsvēra, ka šobrīd darba tirgū ir ļoti pieprasīti bioinformātikas speciālisti.
Jāatzīmē, ka LU Bioloģijas un Datorikas fakultātes kopīgi īsteno studiju apakšprogrammu “Bioinformātika”. Turklāt topošajiem bioinformātikas speciālistiem – bioloģijas un datorikas maģistrantūras studentiem, kas specializējas bioinformātikas un molekulārās bioloģijas virzienā, pieejamas izcilības stipendijas.
Interesentiem, kas diskusijas nevarēja skatīties tiešraidē, piedāvājam tās ierakstus:
18. marta Inovāciju pēcpusdienas “Bioinformātika un gēnu inženierija” video ieraksts.
25. februāra Inovāciju pēcpusdienas “Virtuālie asistenti, tehnoloģijas un lietojumi” video ieraksts.
Pasākums tiek līdzfinansēts no Latvijas Universitātes ERAF projekta Nr.1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem”.