Akadēmiskais centrs
Šobrīd tiek publicēta stāstu sērija par septiņu zinātnieku hobijiem “Ne tik zinātniski“. Pēc tās iecerēti pieredzes stāsti par to, kā cilvēki nonākuši Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, kas viņus aizrauj, joku stāsti no studentu gadiem un atgadījumi laboratorijā.
“Ceram, ka šādas fotogrāfijas un stāsti padarīs eksaktās zinātnes cilvēcīgākas,” teic Dr. Phys. Līga Grīnberga, Cietvielu fizikas institūta Informācijas un komunikācijas daļas vadītāja.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts jau ilgu laiku ar dažādām aktivitātēm ir centies piesaistīt jauniešus dabaszinātņu studijām. Piemēram, jau 13 gadus organizē pasākumu “Saules Kauss” skolu jauniešiem, kur pašiem jāizgatavo transportlīdzekļu modeļi, kas pārvietojas, izmantojot Saules enerģiju. Tāpat ir braukts uz skolām, stāstot par zinātnieka profesiju, uzņemtas ekskursijas. “Tomēr visu laiku cauri “spīd” viena problēma – ļoti stereotipiski uzskati par to, kas ir zinātnieks, ko tas dara – vecs Einšteina izskata onkulis, kurš baltā halātiņā kaut ko maisa mēģenēs vai spridzina. Dzīvo darba vietā, nekādu citu aizraušanos nav, un nav īsti “normāls”. Un neko nopelnīt nevar, tad jau labāk bulkas cept,” pieredzē dalās L. Grīnberga. Šāds priekšstats ir arī bērnu vecākiem, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc studentu skaits fizikā ir graujoši zems.
L. Grīnberga stāsta, ka gan vēsturiski, gan saskaņā ar statistiku valsts ir ekonomiski nodrošinātāka un stabilāka, ja tā vairāk iegulda zinātnes, tostarp inovāciju, attīstībā. Tomēr šim stāstam ir arī otra puse – ja nebūs spējīgu cilvēku, kuros ieguldīt, tad ekonomiku ilgtermiņā neizdosies “uzsildīt”. Tāpēc ir svarīgi novērst tādas lietas kā nepamatotus aizspriedumus, stereotipus. Jauniešus, kuriem ir spējīgs prāts, prasmīgas rokas un degsme atklāt un pētīt, ir jāmudina izvēlēties zinātnieka profesiju. Tā ir iespēja savu karjeru veidot Latvijā, veidojot jauno zinātnieku paaudzi, kas stiprinās ekonomisko valsts stabilitāti un konkurētspēju.
“Jo vairāk sabiedrība ir informēta un pieņem, ka Latvijā zinātne ir, un tā ir prestiža profesija ar jaukiem kolēģiem, interesantu darba vidi un dinamisku darba procesu, jo lielāka iespēja, ka zinātnieks nav bubulis, bet draugs. Tādējādi nezaudējam spējīgus prātus, kuri pēta un atklāj, piesaista projektus un finansējumu, “būvē” zinātni un pārnes to produktos, veido jaunuzņēmumus un sadarbojas ar jau esošajiem uzņēmumiem. Tādējādi tiek risinātas dažādas problēmas un sekmēta inovāciju ieviešana, attīstot ekonomiku un valsts konkurētspēju. Rezultātā ir labāka dzīve visiem iedzīvotājiem. Tomēr tas nav un nevar būt piecu gadu plāns – tas ir veselas paaudzes plāns,” uzsver L. Grīnberga.
