Iznācis rakstu krājums ,,Latvijas zemes no 19. gs. beigām līdz 1918. gadam: ceļš uz valsti”

Rakstu krājuma mērķis ir dot izpratni par Latvijas vietu un lomu 20. gadsimta sākumā, salīdzinot ar citām reģiona zemēm. Pirmajā daļā sniegta būtiskāko aplūkojamā laika posma problēmjautājumus atspoguļojošu aspektu zinātniska analīze Latvijas vēsturnieku redzējumā. Analizēti svarīgi aspekti, kuri rāda sarežģīto un Latvijai specifisko situāciju – 1905. gada revolūcijas procesu nozīmi ceļā uz neatkarību, Baltijas guberņu pārvaldes un latviešu sabiedrības attiecības, latviešu politiskās domas jeb nācijas nākotnes koncepta attīstību pirms Pirmā pasaules kara un tā laikā, viena no ievērojamākajiem politiskajiem spēkiem – sociāldemokrātu mazinieku politiku neatkarības pasludināšanas priekšvakarā 1917.–1918. gadā, kā arī neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas – vācbaltiešu vietu un lomu aplūkojamajā posmā. Tādējādi rakstu krājums caur atsevišķu problēmjautājumu prizmu apliecina, cik svarīga ir laika posma izpēte, kā arī ievada vēstures zinātnes apritē jaunu informāciju un secinājumus.

Darba otrajā daļā ietvertas attiecīgo zemju vēsturnieku sarakstītas nodaļas par stāvokli un procesu attīstību Lietuvā, Somijā, Polijā, Baltkrievijā, kā arī Rumānijā un Bulgārijā. Galvenā vērība pievērsta Latvijas kaimiņzemju vēsturei, taču aplūkots arī Bulgārijas un Rumānijas attīstības ceļš, saskatot daudz līdzību ar Latviju un kaimiņvalstīm, turklāt arī atšķirības ļauj pilnvērtīgāk novērtēt un izprast Latvijai raksturīgās likumsakarības, procesus un norises. Tādējādi pirmo reizi latviešu historiogrāfijā vienuviet sniegta iespēja salīdzināt reģiona tautu attīstības ceļu 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs, dodot iespēju pilnīgāk izprast arī mūsu nācijas un valsts vietu un lomu Eiropas vēsturē.