V. Šalda ir mācījies LU no 1965. gada līdz 1970. gadam, pabeidzot Vēstures un filoloģijas fakultātes vēsturniekus. Pēc tam mecenāts trīs gadus aizvadīja LU aspirantūrā, strādājot gan kā štata, gan stundu pasniedzējs. Strādājot Universitātē, viņš aizstāvēja abas disertācijas, un pāris gadus vēlāk vadīja arī Sociālpolitiskās vēstures katedru.
Absolventam Vitālijam ar LU saistās vislabākās atmiņas. Šajā Universitātē viņš ir guvis ne tikai zināšanas, darba prasmes un iemaņas, bet arī ļoti labvēlīgu attieksmi. “No trešā kursa saņēmu personālo stipendiju, vairākkārt izmantoju Universitātes arodorganizācijas priekšā liktās veselības uzturēšanas un atpūtas iespējas, arī citus Universitātē esošos personības attīstības piedāvājumus (sporta sekciju, studentu celtnieku vienību u.c.). Cilvēki Universitātē bija citi un laiki bija citi, taču pateicību pret savu Alma mater esmu saglabājis. Esmu priecīgs, ka varu to izteikt arī materiālā veidā,” pateicībā pauž mecenāts.
V. Šalda savai Universitātei vēl Saules mūžu! Viņš citē LU rektoru Juri Zaķi: “Lai kas arī notiktu, Universitāte Latvijā paliks!” Savukārt LU fondam ziedotājs novēl arvien lielāku dāsnumu no ziedotājiem un lielākas iespējas palīdzēt Latvijas jauniešiem gūt labu izglītību.
Jēkabpils zemes dāvinājumu pieņēma LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs. “Šis dāvinājums apliecina, ka LU ir īpaša vieta cilvēku sirdīs – Universitāte ir svarīgs simbols Latvijas iedzīvotājiem, kā arī tiek novērtēts tās pienesums Latvijai. Šāds dāvinājums ir vērtīgs, jo LU veido jaunu Akadēmisko centru Torņakalnā, un no zemes gabala apsaimniekošanas saņemtie līdzekļi atbalstīs LU sekmīgu virzību uz izcilību studijās, un pētniecībā,” saka Marģers Počs.