Akadēmiskais centrs
Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvaros Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) Toksikoloģijas un sepses klīnikā uzsākta Covid-19 pacientu monitorēšana ar īpašiem sensoriem, ko speciālisti pievieno plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtām. Rūpīgi izvēlēti sensori veic pacientu izelpas gaisa analīzi un ar tiem plānots noteikt dažādu ķīmisko vielu (gaistošo organisko savienojumu – GOS) spektru izelpā. Apkopojot pietiekami lielu datu apjomu un veicot to statistisko analīzi, būs iespējams novērot, kādas ir raksturīgās pārmaiņas ķīmisko vielu sastāvā pacienta izelpā salīdzinājumā ar viņa simptomiem un citiem medicīniskajiem parametriem. Pētījuma mērķis ir ātrāk prognozēt iespējamo komplikāciju attīstīšanās risku.
Pētījumu vada Latvijas Universitātes Klīniskās un Profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) speciālisti. Būtiska rezultātu sasniegšanai ir cieša sadarbība ar RAKUS, Latvijas Infektoloģijas centru, kā arī JLM Innovation GmbH uzņēmuma speciālistiem Vācijā, kuri izstrādājuši un pielāgojuši sensorus izmantošanai plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtās. Vispirms pētījumā iesaistītie zinātnieki izvērtējuši, kādi sensori būtu nepieciešami. Piemēram, jaunajā analīzes iekārtā iekļauti sensori, kas nosaka mitrumu, temperatūru, kā arī specifiskie metāla-oksīdu sensori GOS noteikšanai izelpā. Līdz šim metālu oksīdu gāzes sensori jau ir izmantoti laboratorijās, kā arī gaisa kvalitātes monitorēšanai.
Zinātnieku jaunizstrādātais sensoru modulis pēc tam piemērots izmantošanai plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtā. Jaunās iekārtas darbību nodrošina neliels, bet pietiekami spēcīgs minidators. Tāpat pielāgota JLMlogSP īpaši izstrādāta programmatūra, kas palīdz savākt un uzkrāt mērījumu datus. Tos iespējams iegūt savienojoties ar analīzes iekārtu, izmantojot uz datu apmaiņas laiku aktivizētu wifi pieslēgumu.
Pētījuma gaitā, veicot atsevišķus atkārtotus mērījumus, noskaidrota optimālākā sensoru izvietošanas vieta – tie tiek pievienoti plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas gaisa izvades vietai, līdz ar to pašas iekārtas darbu tas neietekmē. Tādējādi sensori nesaskaras ar pacientu, ir droši lietošanai gan ārstiem, gan pacientiem, kā arī nav pakļauti potenciāli bīstamai pārāk lielai mitruma, temperatūras un bakteriālā piesārņojuma iedarbībai. Sensorus būs iespējams atbrīvot no bakteriālā un vīrusu piesārņojuma, izmantojot ultravioleto gaismu.
Pētījuma veicēji prognozē, ka jaunizstrādātā sistēma ļaus ārstiem ērti un neinvazīvi sekot līdzi tam, kādas pārmaiņas notiek elpināšanas iekārtām pieslēgto pacientu organismā, kā arī vienlaikus prognozēt slimības attīstības gaitu un attiecīgi pielāgot ārstēšanu. Speciālisti cer, ka tādējādi būs iespēja uzzināt arī par potenciālām papildus infekcijām un laikus pielāgot terapiju, kas uzlabos iespējas atveseļoties.
Pētījums par sensoru izmantošanu plaušu mākslīgajā ventilācijas iekārtā tiek veikts Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projekta “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem” ietvaros, Projekta Nr. VPP-COVID-2020/1-0023.
