Akadēmiskais centrs
Ar jēdzienu “padomju garīgums” šajā projektā tiek apzīmēta padomju ideoloģijas īstenošana, izmantojot kvazigarīgu un kvazireliģisku diskursu un praksi, piemēram, jaunu padomju tradīciju ieviešanu, kam bija jāaizstāj galvenokārt kristietībā sakņotās tradīcijas.
Ateisma un antireliģiskās propagandas izpēte ir veikta gan Baltijas valstīs, gan Krievijā, citās bijušajās padomju republikās un tā sauktā “padomju bloka” valstīs. Tikmēr “padomju garīgums”, tas ir, padomju ideoloģijas ietekme garīgās dzīves jomās un pārorientēšanās no „cīņas pret reliģiju” uz „cīņu par padomju (un tāpēc ateistisko) garīgo dzīvi”, līdz šim ir maz pētīta tēma.
Padziļināts starpdisciplinārs pētījums par “padomju garīgumu” ir inovatīvs arī Latvijā, kur šim fenomenam bija atšķirīgi attīstības faktori un iezīmes. Latvijas gadījuma unikalitāti veidojusi daudzkonfesionālā un multikulturālā Latvijas sabiedrība daudzu gadsimtu garumā. Arī pēc Otrā pasaules kara Latvija bija viens no nozīmīgākajiem un daudzveidīgākajiem garīgajiem un reliģiskajiem centriem Padomju Savienībā. Šeit sarežģītos vajāšanu un anti-reliģiskās propagandas apstākļos turpināja darboties katoļi, pareizticīgie, vecticībnieki un dažādas protestantu tradīcijas. Patvērumu atrada vairākas jaunas garīgas un reliģiskas grupas.
Vadošās kristīgās baznīcas, neskatoties uz sarežģīto kompromisu politiku attiecībās ar padomju varas iestādēm, izmantoja katru iespēju, no vienas puses, paust savu viedokli par garīgumu un reliģiozitāti un atgādināt par kristīgo pasaules uzskatu un tā orientieriem. No otras puses, padomju režīms noteica savus vērtību standartus, uzvedības noteikumus un jaunus rituālus, kuriem bija jāraksturo visi padomju cilvēka dzīves cikli - no dzimšanas līdz nāvei. Šo abu pušu attiecības ietekmēja arī īpašais Latvijas kultūras un intelektuālās dzīves konteksts, kurā vienmēr klātesošas bija atmiņas par neatkarīgo pirmskara Latvijas Republiku, tās reliģisko un kultūras mantojumu. Šo sarežģīto mijiedarbību un savstarpējo ietekmi var redzēt tā laika daiļliteratūras un vizuālās kultūras piemēros.
Lai raksturotu “padomju garīguma ” veidošanos un izmaiņas, un ar tām saistītos ietekmes modeļus, projektā tiks tematizēti un analizēti dažāda veida avoti, sākot no arhīvu dokumentiem un intervijām līdz "kultūras tekstiem": daiļliteratūras un mākslas piemēriem.
Projekta norises ilgums: 2020. gada 1. decembris – 2021. gada 31. decembris. Projekta vadītāja: LU FSI vadošā pētniece Solveiga Krūmiņa-Koņkova. Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome.
