Akadēmiskais centrs
Laikā, kad pašdarbību kolektīvi nesanāk uz kopīgiem mēģinājumiem, Latvijas Universitātes Muzejs nolēmis atskatīties pagātnē un radīt melanholiskas sajūtas katrā kora dalībniekā. Šis rubrikas “Zem lupas” stāsts veltīts Latvijas Valsts universitātes (turpmāk LVU) vīru kora fotogrāfiju albumam.
Muzeja krājumā esošais albums sniedz vizuālu informāciju par LVU vīru kora darbību no tā pirmsākumiem 1948. gadā. Fotogrāfijās īpaši izcelti koncertizbraukumi gan Baltijas valstīs, gan ārpus tām; kora dibinātāji un diriģenti, un dažādas citas kora vēstures nianses. Fotogrāfijās attēlota kora koncertdarbība arī pēc LVU vīru kora likvidēšanas 1959. gadā un kad daļa koristu pievienojas Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā Universitāte) korim, un izveidojās vīru koris “Gaudeamus”. Tā kā fotogrāfijas albumā ir sakārtotas hronoloģiski un visām ir apraksti, šis albums uzskatāms par ļoti vērtīgu LVU vīru kora vēstures liecību un avotu.
Kā pirmais diriģents minēts LVU Ekonomikas fakultātes students Edgars Eglītis. Viņš kopā ar vairākiem saviem domubiedriem nolēma organizēt vīru dubultkvartetu, kas ar savu piedalīšanos dažādos Universitātes sarīkojumos rosināja interesi par dziedāšanu citos studentos. Tā kā Universitātē tajā brīdī darbojās tikai viens koris – LVU jauktais koris (tagad jauktais koris “Juventus”), puiši nolēma dibināt jaunu kori, kuru tie sākumā nosauca par LVU Akadēmisko vīru kori. Tā 1948. gada 8. septembra laikraksta “Padomju Students” tiek ievietots aicinājums – LVU Akadēmiskais koris uzņem jaunus dziedātājus – basus un tenorus, kā arī aicina uz sapulci ierasties visus vīru ansambļa dalībniekus.[1]
Albumā plaši atainoti kora koncerti gan Universitātē, gan dažādās Latvijas pilsētās. Kā pirmais atzīmēts un fotogrāfijā ir attēlots koncerts Lielajā aulā 1948. gada rudenī, lai gan citos avotos minēts, ka pirmais koncerts noticis 1949. gada 26. februārī.
Tālāk fotogrāfijās atspoguļoti koncertizbraukumi uz Latvijas pilsētām 1950. gadā pirms LVU vīru kora un vīru kora “Dziedonis” apvienošanās tā paša gada septembrī. Kā pirmie ārpus Rīgas minētie un attēlotie koncerti Siguldā, Koknesē, Pļaviņās, Jēkabpilī, Tukumā, Jelgavā un Valmierā. Visās šajās fotogrāfijās ir attēloti nevis paši koncerti, bet gan pilsētu apkārtnē esošo tūrisma objektu apskate, piemēram, Gūtmaņala, Kokneses pilsdrupas un Daugava starp Pļaviņām un Jēkabpili.
1950. gadā LVU vīru kori sāk diriģēt tikko Latvijas Konservatoriju pabeigušais Krišs Deķis, ar kuru kopā koris sniedzis koncertus gan Rīgā, gan citās pilsētās, kā arī piedalīšanās Padomju Latvijas II Dziesmu svētkos, kur Dziesmu karos izcīnīta godalgotā 2. vietu. Tomēr K. Deķa diriģenta laiks ir īss, jo tā paša gada vasarā viņš kopā ar daļu Latvijas Konservatorijas pedagogu tiek izsūtīts uz Sibīriju. Šajā brīdī notiek LVU vīru kora un vīru kora “Dziedonis” apvienošanās, un par kora diriģentu kļūst izcilais kordiriģents Haralds Mednis.[2]
Albuma sākumā redzamas fotogrāfijas ar kora vadītājiem – diriģentu Haraldu Medni (1906-2000) un kora koncertmeistari Maiju Saivu (1924-2006). Tāpat apskatāma fotogrāfija ar Latvijas PSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku, LPSR Valsts operas un baleta teātra (tagad Latvijas Nacionālā opera un balets) solistu Pēteri Grāveli (1919-1995), ar kuru kopā aizvadīti vairāki koncerti, kuros P. Grāvelis uzstājies kā solists.
Par laiku, kad abi kori ir apvienojušies H. Medņa vadībā (1950-1957) albumā ir saglabājušās daudzas liecības. Ar daļu no koncertu galamērķiem un fotogrāfijām ir iespējams iepazīties rakstā no rubrikas “LU simtgades atklājumi”[3]. Šajos gados koris aizvada daudz koncertus, apbraukājot gan Latvijas pilsētas, gan dodoties ārpus Latvijas PSR robežām – Kauņu, Viļņu, kā arī piedaloties pirmajos Baltijas studentu dziesmu svētkos “Gaudeamus” 1956. gadā Tartu. 1953. gadā LVU vīru koris tika uzaicināts piedalīties Džuzepes Verdi operas “Rekviēms” atskaņošanā kā pavadošajam korim, kā arī 1956. gada 23. oktobrī LVU vīru koris uzstājas televīzijā. Tāpat LVU Vīru koris 1955. gadā viesojas Maskavā.
Albumā atrodama arī Latvijas karte ar pilsētām, kurās koris ir uzstājies. Jāsecina, ka koris vairāk ar koncertiem ir uzstājies Vidzemē, piemēram, Rūjienā, Valmierā, Cēsīs un Siguldā. Mazāk koncertu aizvadīti Zemgalē, piemēram, Jelgavā un Iecavā, Kurzemē koncerti notikuši tikai Liepājā, Ventspilī un Alsungā, savukārt Latgalē – neviena.
1958./1959. mācību gada sezona ir izšķirošā kora darbības turpinājumā – šajā laikā kora diriģents ir nomainījies, to vada Pauls Kvelde, kas līdzās LVU vīru korim vada arī Latvijas Lauksaimniecības Universitātes vīru kori. Tiek plānots 10. gadu jubilejas koncerts, kā arī dalība Padomju Latvijas III Dziesmu svētkos, tomēr P. Kvelde pārceļas uz dzīvi Daugavpilī, un pēc LVU lēmuma koris tiek likvidēts. Daļa studentu pievienojas Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā Universitāte) korim. Albumā atrodamas fotogrāfijas no šī laika perioda – braucieni uz Poliju 1969. gadā, Vācijas Demokrātisko Republiku 1971. gadā, koncerti Uļjanovskā un Volgogradā Krievijā, un koncerts Sarkano strēlnieku muzejā 1981. gadā.[4]
[1] LVU akadēmiskais vīru koris. Padomju Students, 08.09.1948. 4.lpp.
