Akadēmiskais centrs
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāts, izskatot prezidija izvirzītos kandidātus, akadēmijas Lielo medaļu šogad nolēmis piešķirt LZA akadēmiķim, Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes (MF) profesoram Andrejam Ēgrlim. Tradicionāli LZA Lielās medaļas pasniedz akadēmijas rudens pilnsapulces laikā. Ievērojot valstī noteikto ārkārtas situāciju, pilnsapulce šā gada 26. novembrī norisinājās virtuāli.
LZA Lielā medaļa ir augstākais apbalvojums, ko LZA piešķir par izciliem radošiem sasniegumiem. Profesors A. Ērglis apbalvojumu saņēmis par nozīmīgu ieguldījumu jaunu ārstniecības virzienu ieviešanā sirds slimību ārstēšanā Latvijā.
A. Ērglis dzimis 1964. gadā Rīgā vectēva Paula Stradiņa klīnikā, 1989. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu, LU 2006. gadā aizstāvējis promocijas darbu „Sarežģītu sirds vainagartēriju bojājumu ārstēšana ar perkutāno koronāro intervenci un restenoze”.
Savu profesionālo pieredzi A. Ērglis metodiski paaugstinājis, stažējoties invazīvajā kardioloģijā pasaules līmeņa medicīnas centros – Stanfordas Universitātē (Stanforda, ASV; 1993), Monaša medicīnas centrā (Melburna, Austrālija; 1994), Catharina slimnīcā (Eindhovena, Nīderlande; 1998), Sandonato universitātes slimnīcā (Milāna, Itālija; 1999), Charité slimnīcā (Berlīne, Vācija; 2003), Massy slimnīcā (Parīze, Francija; 2005), Eiropas Ķirurģijas institūtā (Hamburg-Norderstedt, Vācija; 2011), Dzīvnieku laboratorijā (Haifa, Izraēla; 2015).
Veicot Latvijā pirmo angioplastiju jeb asinsvadu paplašināšanu 1990. gadā, Andrejam Ērglim bija 25 gadi. Tas bija sākums invazīvās kardioloģijas metodes lietošanai Latvijā, kas ļāvusi glābt dzīvības tūkstošiem pacientu. “Tolaik asinsvados taisījām pirksta resnuma caurumus un bāzām iekšā trubas, lai tiktu līdz sirdij", atceras A. Ērglis. Savu pirmo tūkstoti pacientu profesors esot atcerējies nekļūdīgi: “Varbūt kādreiz piemirsu uzvārdu, bet asinsvadus varēju uzzīmēt precīzi.” Tagad asinsvadā caur rokas vai kājas artēriju tiek izdarīts dažu milimetru iegriezums, ievadīta zonde, kontrastviela, un ārsti datora ekrānā aptuveni pusstundā noskaidro bojātās vietas, pēc tam tās “salabo”.
A. Ērgļa ķirurģisko veiksmju arsenālā var ieskaitīt arī vēlākās operācijas – 2008. gada septembrī viņš veica autologo cilmes šūnu transplantācijas sirds muskulī; 2010. gadā pirmo reizi tika veikta sekmīga cilmes šūnu transplantācija sirds muskulī zīdainim ar smagu sirdskaiti. Transplantācijas vadīja profesors Aris Lācis un toreizējais LZA korespondētājloceklis Andrejs Ērglis.
LZA akadēmiķis Andrejs Ērglis ir LZA viceprezidents, LU MF profesors, LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta direktors, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs. A. Ērglis veic aterosklerozes patoģenēzes un klīnisko izpausmju, personalizētas monitorēšanas, diagnostikas un ārstēšanas pētniecību, cilmes šūnu un biomateriālu pētniecību. Nolasījis vairāk nekā 700 lekcijas vietējās un starptautiskās konferencēs un publicējis vairāk nekā 400 zinātniskus darbus par sirds un asinsvadu slimību epidemioloģiju, diagnostiku un ārstēšanu, invazīvo kardioloģiju un reģeneratīvo medicīnu. Viņam ir augstākais Hirša indekss (H=45) Latvijas mediķu vidū.
A. Ērgļa dzīves moto “Es nekad neesmu gribējis uzvarēt, bet man ārkārtīgi riebjas zaudēt,” apliecina, ka izaicinājumi kardioloģijā Latvijā gaida jaunus risinājumus.
