Akadēmiskais centrs
Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta “Sirds CTA-FFRct analīze un kardiovaskulārs menedžments perifēro asinsvadu ķirurģijas pacientiem bez koronāras anamnēzes” pētījumā trīs gadu garumā tika iekļauti 300 pacienti, kuriem tika veiktas miega artērijas operācijas, un 270 pacienti, kuriem tika veiktas kāju asinsvadu operācijas.
Projektā no Latvijas Universitātes ir iesaistīti LU profesori Dainis Krieviņš, Andrejs Ērglis un Gustavs Latkovskis, docents Indulis Kumsārs, doktorants Edgars Zellāns, doktora grāda pretendente Sanda Jēgere un students Kārlis Kaufmanis.
Sirds asinsvadus izmeklēja ar datortomogrāfu Latvijā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Tālāk šo informāciju apstrādāja zinātnieki HeartFlow Inc. Kalifornijā, radot sirds trīs dimensiju modeli un veicot FFRct (fractional flow reserve) jeb sašaurinājumu funkcionālās nozīmes mērījumus. Tas tika darīts ar superjaudīgu datorsistēmu, kura tiek izmantota arī kosmisko kuģu lidojumu modelēšanā. Ar šo jauno tehnoloģiju ir iespējams neinvazīvā veidā noteikt, kuri sirds asinsvadi ir bojāti un var izsaukt miokarda infarktu vai pat pacienta nāvi.
Pateicoties FFRct izmeklējumam, multidisciplinārai ārstu komandai (asinsvadu ķirurgiem, kardiologiem, anesteziologiem, sirds ķirurgiem, invazīvajiem kardiologiem) bija iespēja pieņemt precīzus lēmumus pacientu sirds visefektīvākajai ārstēšanai pēc asinsvadu ķirurģiskas operācijas.
Projekta laikā no 250 pacientiem, kuriem nebija sirds slimības simptomu, 68% gadījumu konstatēja nozīmīgus sirds asinsvadu bojājumus. Savukārt no tiem 63% pacientu bija jāveic sirds asinsvadu ārstēšana ar mazinvazīvu pieeju vai veicot sirds asinsvadus šuntējošu operāciju. Tas tika veikts 3 mēnešu laikā pēc diagnozes uzstādīšanas.
Svarīgi, ka jau projekta ietvaros, pateicoties jaunajās tehnoloģijas iespējām un ārstu zināšanām, divos gados no iespējama miokarda infarkta izdevās glābt 22 pacientus, bet no iespējamas nāves – 30 pacientus, kas ir ievērojams sasniegums.
“Līdz šim pacientu, kuriem veica miega artēriju vai kāju artēriju operācijas, mirstība pasaulē slimnīcā bija līdz 5%, bet 4 gados nomira līdz 50% pacientu. Pacientiem veiksmīgi atjaunoja asinsriti kājās vai uz smadzeņu asinsvadiem – pacienti tika pasargāti no smadzeņu insulta vai kājas amputācijas, bet pēc operācijas mira sirds asinsvadu problēmu dēļ. Šī projekta laikā esam radījuši mūsdienīgu sirds asinsvadu un perifēro asinsvadu izmeklēšanas un ārstēšanas algoritmu pēc iespējas pilnvērtīgākai un precīzākai asinsvadu ķirurģijas pacientu izmeklēšanai un kardiovaskulārai ārstēšanai. Jau tuvākajā nākotnē ir plānoti lielāki pasaules multicentru pētījumi, lai nākotnē varētu mainīt pacientu ar perifēro asinsvadu patoloģiju ārstēšanas vadlīnijas gan Latvijā, gan pasaulē,” skaidro Dainis Krieviņš, Latvijas Universitātes profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors.
Savukārt Latvijas Universitātes profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis uzsvēra: “Tas, ar ko Latvija izceļas citu valstu vidū, ir dažādu specialitāšu ārstu un zinātnieku spēja cieši, ātri un produktīvi sadarboties – vienā projektā kopā strādājot gan asinsvadu ķirurgiem, gan kardiologiem, gan radiologiem, pārstāvot gan Latvijas Universitāti, gan Rīgas Stradiņa Universitāti, sadarbojoties dažādām klīnikām Latvijā un, piemēram, ASV. Šis projekts ir izcils piemērs, kāpēc ir nepieciešams valsts finansējums medicīnas zinātnei – mēs esam ne tikai konkurētspējīgi pasaules zinātnē, mēs patiesībā spējam ietekmēt pasaules pētniecības ekosistēmu.”
Jaunā tehnoloģija sirds asinsvadu izvērtēšanai jau ir iekļauta kā standarta izmeklēšana pacientam ar krūšu kurvja sāpēm Anglijā un Japānā. Taču tās pielietojums asinsvadu ķirurģijas pacientiem bez sirds slimību simptomiem līdz šim pasaulē nebija pētīts.
Projekta laikā ir tapušas zinātniskas publikācijas starptautiski augsti vērtētos un citētos žurnālos: Vascular Disease Management, Journal of Vascular Surgery, European Journal of Vascular and Endovascular Surgery, kā arī žurnālā Latvijas Ārsts. Publikācijas aicinām lasīt ŠEIT.
