Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātē (LU) svinīgi aizvadīts tradicionālais valsts svētku pasākums, kas veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienai. Pasākumu attālināti vēroja visa LU saime.
Svinīgo pasākumu atklāja LU rektors profesors Indriķis Muižnieks: “Es jūtu, ka jūs gribētu būt Universitātes Lielajā aulā, sveikt viens otru un šajā svinīgajā brīdī būt kopā ar mūsu sasniegumiem un nākotnes plāniem, taču situācija ir mazliet citādāka, nekā ierasts.” I. Muižnieks ieskicēja arī 102 gadus seno pagātni un savilka paralēles ar tā laika un esošo situāciju – Pirmā pasaules kara nodarīto postu Latvijai, kā arī Spāņu gripas radīto epidēmiju. „Šodien mēs varam būt lepni par to, ko esam paveikuši visi kopā, attīstot gan Latvijas zinātni un kultūru, gan tautsaimniecību un medicīnu. Mēs kopā strādāsim arī turpmāk, lai plauktu gan LU, gan mūsu valsts, gan arī katra mūsu individuālā dzīve, karjera un nodomi. Mēs kopā esam stipri, kopā mēs to varam,” svinīgi bilda rektors, minot, ka LU radās kopā ar neatkarīgu Latviju, un ka varam būt lepni par iespēju strādāt šai daudzpusīgajā un spējīgajā Universitātē. „Lai mums visiem priecīgi šie svētki!” novēlēja rektors.
Pasākumā sekoja LU profesores, Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas lekcija “Latvijas Universitātes dibināšanas juridiskie pamati”. Tā bija iespēja kādam no klausītājiem atsvaidzināt savas vēstures zināšanas, bet kādam – uzzināt ko jaunu un interesantu par Latvijas Universitātes dibināšanu. S. Osipova lekcijā apskatīja LU dibināšanu, atšķirīgos viedokļus un skatapunktus, kas ap to vēsturiski veidojušies. ”LU dibināšanas juridiskie pamati sadalījušies divās daļās – par dibinātājiem tiek uzskatīti Pēteris Stučka un Jānis Čakste. Katrs pārstāvēja citu Latvijas daļu, kas, turklāt, viena otru savstarpēji noliedza,” minēja profesore. Tālāk S. Osipova apskatīja arī vairākus vēsturiskos faktus, lai skaidrotu neskaidrības senajā pagātnē, kas saistītas ar LU dibināšanas datumu. „Aicinu atdot LU dibināšanas godu tiem, kas to ir pelnījuši – Latvijas Tautas padomei, valdības vadītājam Kārlim Ulmanim, LU organizācijas padomes priekšsēdētājam, vēlākajam rektoram Ernestam Felsbergam,” sava lasījuma izskaņā sacīja profesore.
Pēc lekcijas skatītājus ar vairākiem skaņdarbiem valsts svētkos sveica mūziķis Daumants Kalniņš un pianists Romāns Vendiņš. „Citējot Knutu Skujenieku, mēs kādu brīdi kā tauriņi vēl lidosim ap spuldzi, meklējot izeju no šīs grūtās situācijas. Bet šādā veidā, svinot Latvijas dzimšanas dienu, katrs pats savās mājās, bet visiem ar vienotu sajūsmu sirdīs, mēs varam šo nakti pārdzīvot. Latvijas dzimšanas diena katru gadu iekrīt tumšākajos gada mēnešos, tāpēc ir svarīgi, lai šī liesma katram mums sirdī degtu,” teica D. Kalniņš.
Saglabāsim prieka stariņu šajos svētkos!
