Akadēmiskais centrs
Diskusijā piedalījās Microsoft vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa un multimediju speciālists Mārtiņš Dāboliņš.
Lai gan mākslīgais intelekts un tā izmantošana mākslā ir jauna tendence un par to pieejami tikai pēdējo gadu pētījumi, R. Strazdiņa skaidroja, ka tā aizmetņi sākušies matemātikas un zinātnes laukā, kurā svarīga loma ir Tomasam Beiesam, Adai Lavleisai un Alanam Tjūringam.
Mākslīgais intelekts mūsdienu sabiedrībā ir ienācis ar runu, redzi, sapratni un dzirdi, kad tas spēj ar cilvēkiem sarunāties, atpazīt un saprast. Mākslīgā intelekta māksla tiek radīta divos veidos: ko autonomi ir radījis mākslīgais intelekts vai arī mākslinieks strādā kopā ar mākslīgo intelektu.
“Man gribas teikt, ka mākslīgais intelekts pagaidām ir vairāk instruments nekā mūsu aizvietotājs. Mēs varam ar viņu sadarboties, bet tas nevar aizstāt mūs un mūsu radošo garu,” uzskata R. Strazdiņa.
Mākslīgais intelekts un māksla ir kļuvis par labu biznesa veidu un viens no veiksmīgākajiem māksliniekiem, kurš spējis abas pasaules savienot, ir multimediju speciālists M. Dāboliņš.
Nepārtraukti mācoties un eksperimentējot, M. Dāboliņš ir pilnveidojis savas programmēšanas prasmes. Kad viņam nākusi atklāsme, ka “jebkas, ko mēs darām, ir dati” viņš sapratis, ka ar dažādu instrumentu palīdzību iespējams izdarīt jebko.
Diskusijā mākslinieks iepazīstināja ar saviem mākslas darbiem, kas tapuši viņa garāžā, izmantojot jaunākās pieejamās tehnoloģijas. Piemēram, viņš ir izveidojis spraudņus, kas spēj pārveidot sejas un uzlikt tām virsū maskas, līdzīgi, kā to var darīt populārajā platformā Snapchat.
Lai radītu mākslīgā intelekta mākslu, M. Dāboliņš ir sadarbojies arī ar zinātniekiem. Māksla tika radīta, izmantojot elektroencefalogrammu, kas spēja nolasīt smadzeņu viļņus, smadzeņu frekvences transformējot 3D fraktāļos. Savukārt dažādos korporatīvajos pasākumos arvien vairāk tiek izmantotas lielformāta projekcijas, stāstīja mākslinieks.
Tehnoloģiju pēcpusdienas diskusijā gan R. Strazdiņa, gan M. Dāboliņš nonāca pie secinājuma, ka neskatoties uz mākslas veidu un izmantotajām tehnoloģijām, mākslai ir jārada emocijas un jāliek cilvēkam domāt.
Līdz LU jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas galvenajam pasākumam 25. septembrī LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā, LU rīko iesildošās diskusijas. Pirmajā diskusijā prezentāciju meistars Kristaps Pētersons dalījās ar dažādiem padomiem, kā labāk veidot prezentācijas un kam pievērst uzmanību, uzstājoties auditorijas priekšā. Otrajā diskusijā pilsētplānotāji apskatīja LU Akadēmiskā centra attīstības nozīmi un ieskicēja citus būtiskus pilsētvides jautājumus, uzsverot Pārdaugavas teritorijas pilnveidošanas nepieciešamību.
LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas, kas notiks 25. septembrī LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā, galvenais vadmotīvs ir “Viedā Universitāte”. Pasākums dod iespēju studentiem, pētniekiem un absolventiem demonstrēt gada laikā paveikto, kā arī radīt jaunas, inovatīvas idejas. Pasākums tiks aizvadīts otro gadu pēc kārtas, taču tā būs pirmā reize, kad tā laikā LU atzīmēs savu dzimšanas dienu – Latvijas Universitātei 101! Tāpat nemainīgi arī šajā gadā Latvijas Universitātes Absolventu klubs īpaši aicina ikvienu Universitātes absolventu apmeklēt pasākumu un kopā atzīmēt “LU absolventu dienu”.
