Pēcpusdienas diskusiju iesāka pilsētplānotājs un „Vefresh” inovāciju apkaimes vadītājs Viesturs Celmiņš ar prezentāciju par paradoksiem, kam jāpievērš uzmanība, domājot par Pārdaugavas attīstību. Pilsētplānotājs uzsvēra, ka viens no lielākajiem plusiem Daugavas kreisās puses teritorijai ir mazais attālums no vēsturiskā centra, kas turklāt ir arī zaļa, rāma un ar plašu perspektīvu. “Arī ārvalstu studentu pieaugums ir milzīgs potenciāls, tas pilsētas budžetā ienes vairākus desmitus miljonus eiro,” stāstīja V. Celmiņš. Eksperts uzsvēra, ka Torņakalna attīstība ir zelta vērtē, to nevajadzētu pārtaisīt par tranzīta telpu, bet uzlabot un atjaunot, lai tam augtu pievienotā vērtība. “Zināšanu un inovāciju radīšana ir pilsētas, uzņēmumu un universitātes sinerģija,” nobeigumā minēja pilsētplānotājs V. Celmiņš.
Nākamais prezentēšanas stafeti pārņēma pilsētplānotājs un SIA Grupa93 vadītājs Neils Balgalis. Eksperts auditorijai stāstīja par to, cik nozīmīga ir Torņakalna attīstība un teritorijas savienošana ar centrālo staciju. “Latvijas Universitātei nepieciešams uzņemties līdera lomu un atdzīvināt Torņakalna dzelzceļa staciju, izveidojot savienojumu ar Mūkusalas biznesa centru pāri Kīleveina grāvim, kas ļautu nokļūt centrālajā stacijā īsā laika posmā,” uzskata N. Balgalis. Tas, pēc eksperta secinājumiem, ir tas, kas tiešām ir svarīgs un vajadzīgs pilsētvides attīstībai. “Tas ir pirmais praktiskais un reālais solis teritorijas attīstībai,” bilda SIA Grupa93 vadītājs. Vēl N. Balgalis uzsvēra, ka veiksmīgai pilsētvides plānošanai nepieciešama cilvēku satikšanās un sarunāšanās, un lai tas izdotos, ir vajadzīgi ceļi – attīstīta infrastruktūra, sabiedriskais transports un galamērķi.
Pēc ekspertu prezentācijām diskusijas dalībnieki vienojās sarunā kopā ar diskusijas vadītāju, LU rektora vietnieci digitālās sabiedrības jautājumos Signi Bāliņu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieci reģionālās attīstības jautājumos Ilzi Ošu. Diskusijas dalībnieki kopā ar auditoriju sarunājās par nozīmīgiem jautājumiem pilsētvides veidošanā, infrastruktūrā un Pārdaugavas attīstībā. Uz jautājumu, vai universitātes klātbūtne uzlabo dzīves kvalitāti reģionos, I. Oša minēja: “Jā, viennozīmīgi, jo viss, kas mums nepieciešams, ir zināšanas, un jo pieejamākas un kvalitatīvākas tās ir, jo vieta, kurā tās apgūstamas, ir pieejamāka un kvalitatīvāka.”
Pasākuma ierakstu iespējams noskatīties reģistrējoties LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienai šeit. Pēc tam uz e-pastu tiks nosūtīti piekļuves dati.
LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas, kas notiks 25. septembrī LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā, galvenais vadmotīvs ir ’’Viedā Universitāte’’. Pasākums dod iespēju studentiem, pētniekiem un absolventiem demonstrēt gada laikā paveikto, kā arī radīt jaunas, inovatīvas idejas. Pasākums tiks aizvadīts otro gadu pēc kārtas, taču tā būs pirmā reize, kad tā laikā LU atzīmēs savu dzimšanas dienu – Latvijas Universitātei 101! Tāpat nemainīgi arī šajā gadā Latvijas Universitātes Absolventu klubs īpaši aicina ikvienu Universitātes absolventu apmeklēt pasākumu un kopā atzīmēt “LU Absolventu dienu”.