Akadēmiskais centrs
Pētījuma mērķis ir izvērtēt, cik daudzām Latvijas sievietēm krūts vēža saslimšanas risks ir paaugstināts un kuri riska faktori to ietekmē visbiežāk. Pētnieki arī vēlas noskaidrot, kā riska faktoru apzināšanās maina sabiedrības attieksmi pret šo saslimšanu un skrīninga pasākumiem, kuriem Latvijā jau gadiem ir zema atsaucība, tomēr vēl vairāk tā pasliktinājusies vīrusa Covid-19 izplatības dēļ. Tāpat pētniekus interesē platformas “Skrinings.lv” iespējas iesaistīt sievietes slimības agrīnā diagnostikā un novēršanā. Šis ir viens no pirmajiem mēģinājumiem Latvijā ar digitālas platformas palīdzību iesaistīt sabiedrību medicīnas pētnieciskā iniciatīvā.
“Krūts vēzis ir slimība, kura, skarot katru astoto sievieti, ierindojas starp Latvijā visbiežāk diagnosticētajiem ļaundabīgajiem audzējiem. Līdzīgi kā ar citām onkoloģiskajām saslimšanām, krūts vēža agrīna diagnostika un novēršana ir galvenie rīki cīņā ar to. Būtisks faktors gan cīņā ar slimību, gan tiecoties pretī tās efektīvākai izpētei, ir zinātnes komunikācija, tostarp sabiedrības proaktīva līdzdalība pētnieciskajās aktivitātēs. Nodrošinot dinamisku digitālu vidi, kurā sieviete saņem personalizētu informāciju par krūts vēža riskiem, ieteikumus risku mazināšanai un iespēju iesaistīties ar krūts vēzi saistītos zinātniskajos projektos, “Skrinings.lv” platforma vēlas piesaistīt uzmanību digitālai pētījumu vadīšanai, savedot kopā sabiedrību ar pētnieciskām grupām, tādējādi veicinot arī kopīgu cīņu slimības izpētē,” stāsta Emīls Sjundjukovs (Emil Syundyukov), Latvijas Universitātes pētnieks, viens no “Skrinings.lv” veidotājiem.
“Latvijā tikai ap 35% no sievietēm, kas saņem uzaicinājumu veikt mamogrāfiju, piedalās skrīningā. Tas ir ļoti mazs procents, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur mamogrāfiju veic pat līdz 90% no attiecīgā vecuma sievietēm. Viens no iemesliem, kāpēc sievietes Latvijā nepiedalās skrīningā, ir tas, ka sabiedrība nav pietiekoši informēta par krūts vēža risku un iespējām ārstēt šī tipa vēzi gadījumā, ja ļaundabīgais audzējs ir atrasts agrīnā stadijā, respektīvi, par skrīninga nepieciešamību. Bez tam, Latvijā ir gandrīz neiespējami veikt epidemioloģiskus pētījumus, balstoties uz krūts vēža reģistra datiem. Tam par pamatu ir nepietiekama informācija par sievietēm, kas veic mamogrāfiju, un būtiski iztrūkstoša informācija par sievietēm, kas mamogrāfiju izvēlas neveikt. Nav arī pietiekošas informācijas par sievietēm, kuras ir jaunākas kā valstī definētais vecums, kurā ir jāveic mamogrāfija. Bez epidemioloģiskiem pētījumiem krūts vēža riska faktori Latvijas populācijā nevar tikt identificēti, līdz ar to profilakses pasākumus nav iespējams pielāgot tieši Latvijas sievietēm. Platforma “Skrinings.lv” dos iespēju sievietei pašai apzināt savus riskus, dodot pamatu pārdomām par mamogrāfijas veikšanu un palielinot profilakses pasākumu efektivitāti. Tajā pašā laikā platforma sniegs informāciju pētniekiem un dos iespēju vairāk apzināt krūts vēža riskus, kas ir specifiski Latvijas sievietēm,” atzīst Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Liliāna Civjāne.
“Mūsdienu IT tehnoloģijas sniedz plašas iespējas cilvēka veselības stāvokļa noteikšanai un šis pētījums ir sākotnējais solis, lai ar pilnu jaudu nākotnē varētu izmantot jau pašlaik zināmās statistiskās un mākslīgā intelekta metodes. Jo vairāk cilvēku piedalās pētījumā, jo lielāka ir datu bāze un precīzāka statistika. Ar mākslīgā intelekta palīdzību, piemēram, neironu tīkliem un dziļo mašīnmācīšanos, izmeklējamā persona var reālā laikā uzreiz saņemt sava stāvokļa novērtējumu, t.i., kur un kādas nobīdes ir no normas, savukārt, veicot papildu izmeklēšanas, iespējams saņemt precīzus ieteikumus tālākai rīcībai. Dažādu reģionu cilvēkiem šī “norma” var būt atšķirīga, tāpēc ir būtiski, lai Latvijas iedzīvotāju dati tiek salīdzināti ar lielu daudzumu citu Latvijas iedzīvotāju datiem. Katrs, kas piedalās šādos pētījumos un pārbaudēs, kontrolē ne tikai savu veselību, bet palīdz to kontrolēt arī citiem cilvēkiem. Pēc kāda laika sistēma sniegs vēl precīzākus slēdzienus, jo katra persona faktiski saņems palīdzību no citām personām, kas ir iesaistītas procesā,” uzsver Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns profesors Guntis Arnicāns.
Pētījuma veikšanai tiek izmantota inovatīva pieeja – digitāls rīks, kas spēj reālā laikā analizēt dažādus dzīvesveida, ģenētiskos un citus faktorus un piedāvāt personalizētu risku apkopojumu un ieteikumus to mazināšanai. Īpaša vērība ir pievērsta privātuma jautājumam – platforma ir orientēta uz lietotāju un sniedz iespēju katrai sievietei pašai pārvaldīt savu datu izmantošanu un aicinājumus piedalīties pētnieciskajās iniciatīvās.
Pētnieki aicina ikvienu Latvijas sievieti piedalīties šajā iniciatīvā un palīdzēt stiprināt profilaktiskās medicīnas kultūru Latvijā, lai kopīgi cīnītos pret krūts vēzi. Visas interesentes to var izdarīt, ienākot “Skrinings.lv” tīmekļa vietnē https://skrinings.lv/, iepazīstoties ar informāciju un izpildot testu. Visi materiāli ir brīvi pieejami trīs valodās – latviešu, krievu un angļu.
Par “Skrinings.lv”
Platformu izstrādāja medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums “Longenesis”, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes un Medicīnas fakultātes pasniedzējiem un studentiem, LU Datorikas fakultātes medicīnas tehnoloģiju projektu studiju “DF LAB” un studentu populārzinātnisko žurnālu “Semper Anticus”.
Platforma vienuviet sniedz informāciju no vairāk nekā 150 zinātniskajiem rakstiem un pētījumiem, apvienojot pasaules veiksmīgākās pieejas krūts vēža riska faktoru atpazīšanā. Analizējot fenotipiskos (dzīves stils, uzturs u.c.), genotipiskos faktorus un izmeklējumu rezultātus, katram lietotājam tiek sniegta personalizēta un viegli saprotama informācija ar soli-pa-solim instrukciju dalībai skrīninga programmā, ieteikumiem riska faktoru mazināšanai un savas veselības paškontrolei, kā arī nepieciešamības gadījumā tiek piedāvāta iespēja veikt iedzimtas mutācijas diagnosticējošu testu.
