Akadēmiskais centrs
Pasaules konkurētspējas ziņojums
Saskaņā ar ziņojuma rezultātiem pirmo vietu 2019. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, saglabā Singapūra, otrajā vietā ir Dānija, trešajā – Šveice, ceturtajā – Nīderlande, kuras pakāpušās attiecīgi no 8., 4. un 6. vietām iepriekšējā gadā. Savukārt Hongkonga no 2. vietas iepriekšējā gadā ir noslīdējusi uz 5. vietu no 2. vietas 2019. gadā. Zviedrija ir uzlabojusi savu konkurētspējas rādītāju, pakāpjoties no 9. uz 6. vietu. Savus rādītājus ir uzlabojusi arī Norvēģija (7. vieta) un Kanāda (8. vieta), kuras attiecīgi pakāpušās no 11. un 13. vietas, iekļūstot pirmajā pasaules konkurētspējīgāko valstu desmitniekā. Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) ir noslīdējuši attiecīgi no 5. uz 9. vietu, bet ASV no 3. uz 10. vietu.
Singapūras konkurētspēja balstīta uz spēcīgiem ekonomikas rādītājiem, kas liecina par pozitīvu attīstību starptautiskās tirdzniecības un investīciju jomās, kā arī par veiksmīgu nodarbinātības un darba tirgus politiku (piemēram, nosakot kompensāciju līmeni, darbinieku apmācību un talantu piesaisti), kā arī tādā jomās kā publiskās finanses, ar uzņēmējdarbību saistīts normatīvais regulējums un izglītības sistēma. Tāpat Singapūra uzrāda stabilus rādītājus produktivitātes un tehnoloģiskās infrastruktūras attīstības jomās (piemēram, investīcijas telekomunikācijās, platjoslas interneta ātrums un augsto tehnoloģiju eksports).
Dānijas konkurētspējas izaugsme arī saistīta ar spēcīgiem ekonomikas rādītājiem un attīstītu darba tirgu, kā arī efektīvām veselības un izglītības sistēmām. Turklāt valsts uzrāda labus rādītājus ārvalstu investīciju piesaistē un produktivitātes celšanā.
Straujais kritums, ko piedzīvojušas ASV šī gada reitingā saistīts ar situācijas pasliktināšanos starptautiskajā tirdzniecībā un publisko finanšu jomā, kā arī nodarbinātības un darba tirgus jomās. Turklāt ASV uzrāda zemus rādītājus tādās jomās kā veselības sistēmas efektivitāte un vides aizsardzība. Ekonomikas konkurētspēju ietekmējis arī tirdzniecības karš ar Ķīnu, kas arī veicinājis Ķīnas konkurētspējas samazināšanos no 14. uz 20. vietu.
Saskaņā ar IMD Pasaules Konkurētspējas centra direktora finanšu profesora Arturo Brisa teikto “Mazo ekonomiku ieguvumi patreizējā krīzē saistīti ar spēju cīnīties pret pandēmiju, kā arī no šo ekonomiku konkurētspējas. Tas varētu būt saistīts ar faktu, ka tām ir vieglāk rast sabiedrības vienprātību.”
Saskaņā ar iepriekšminēto, trīs ES valstis iekļuvušas pasaules konkurētspējīgāko valstu desmitniekā – Dānija (2. vieta), Nīderlande (4. vieta) un Zviedrija (6. vieta). Savus konkurētspējas rādītājus uzlabojusi arī Somija, pakāpjoties no 15. uz 13. vietu.
Ievērojams sasniegums ir Grieķijas konkurētspējas uzlabošanās no 58. uz 49. vietu, pateicoties efektīvam valdības darbam.
Saskaņā ar ziņojumu, konkurētspējas reitingā uzlabojumu sasniegusi arī Apvienotā Karaliste, paceļoties no 23. uz 19. vietu, kas varētu liecināt par to, ka BREXIT radījis pārliecību par biznesa vides uzlabošanos.
No Austrumeiropas valstīm vislabākais rādītājs ir Igaunijai – 28. vieta, kam seko Lietuva ar 31. vietu, Čehija ar 33. vietu un Slovēnija ar 35. vietu. Polija ierindojas 39. vietā, bet Latvija – 41. vietā (40. vieta 2019. gadā), Ungārijai ir 47. vieta, Bulgārijai – 48. vieta, Rumānijai – 51. vieta, bet Slovākijai – 57. vieta.
Pasaules digitālās konkurētspējas ziņojums
Digitālās konkurētspējas reitings palīdz novērtēt 63 pasaules valstu kapacitāti un gatavību pieņemt un izmantot digitālās tehnoloģijas kā biznesa, valdības, un plašākas sabiedrības ekonomiskās pārveides dzinējspēku, jo tehnoloģijas ne tikai ietekmē biznesa darbību, bet arī nosaka, kā ekonomikas darbojas un sagatavojas nākotnei. Tādēļ valstis visā pasaulē veic apjomīgas investīcijas digitālajā ekonomikā, lai veicinātu labklājības palielināšanos.
Pasaules piecas konkurētspējīgākās valstis vienlīdz lielu uzmanību velta zināšanu radīšanai, bet katrai no tām ir atšķirīga pieeja digitālajai konkurētspējai. ASV (1. vieta) un Zviedrija (3. vieta) seko sabalansētai pieejai starp zināšanu radīšanu un atbalstošas vides veidošanu tehnoloģiju attīstībai un inovācijai. Singapūra (2. vieta), Dānija (4. vieta) un Šveice (5. vieta), savukārt, dod priekšroku vienam vai diviem faktoriem.
Latvija digitālās konkurētspējas reitingā ieņem 36. vietu, bet Igaunija (29. vieta) un Lietuva (30. vieta) atrodas augstākās pozīcijās.
Pasaules talantu reitings
Pasaules talantu reitingā dominē Eiropas valstis, kuras pratušas radīt piemērotu vidi, lai piesaistītu un paturētu kvalificētu darbaspēku, tādējādi paaugstinot savu konkurētspēju.
Trīs pirmās vietas pirmajā desmitniekā attiecīgi ieņem Šveice, Dānija un Zviedrija, kam seko Austrija (4. vieta), Luksemburga (5. vieta), Norvēģija (6. vieta), Islande (7.vieta), Somija (8. vieta), Nīderlande (9. vieta), bet vienīgā valsts, kas nav Eiropas valsts pirmajā desmitniekā, ir Singapūra (10. vieta).
Visas iepriekšminētās valstis raksturo augsts investīciju līmenis izglītībā un augsta dzīves kvalitāte. Austrumeiropas valstis, izņemot Igauniju (27. vieta) un Lietuvu (28. vieta), ierindojas 63 pētījumā ietverto valstu otrajā zemākajā pusē. Īpaši jāuzsver Lietuvas izaugsme, kas uzlaboja savus rādītājus, pakāpjoties uz 28. vietu 2019. gadā no 36. vietas 2018. gadā. Latvija 2019. gadā šajā reitingā ieņem 34. vietu (35. vieta 2018.g.)
Pasaules konkurētspējas ziņojums tiek publicēts kopš 1989. gada un šogad tā reitings ir balstīts uz 63 valstu 337 dažādu konkurētspējas faktoru novērtējumu, kas atvasināti no četrām svarīgākajām rādītāju grupām: ekonomiskie rādītāji; valdības efektivitāte, biznesa efektivitāte un infrastruktūra. Papildus statistikas un citiem rādītājiem pētījumā vērtētas arī biznesa vadītāju atbildes uz detalizētas aptaujas jautājumiem, kas vērtē biznesam svarīgus faktorus, kā arī korupcijas līmeni, vides un dzīves kvalitāti. Pamatojoties uz šo faktoru apkopojumu tiek veidoti arī talantu un digitālās konkurētspējas reitingu.
Papildu informāciju par 2019.gada Pasaules konkurētspējas ziņojuma rezultātiem, lūdzu, skatiet IMD Pasaules konkurētspējas centra mājaslapā.
2015. gada decembrī Latvijas Universitāte (LU) un IMD Pasaules konkurētspējas centrs noslēdza vienošanos par partnerību ar LU Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmisko centru (ESASAC/ www.lu.lv/cets) IMD Pasaules konkurētspējas gadagrāmatu izstrādāšanā.
