ZEM LUPAS. Cilvēka orgānu vaska modeļi

Gadsimtiem ilgi medicīnas studenti un ārsti ir izmantojuši slimību medicīniskus vaska modeļus, lai iemācītos vizuāli atpazīt visa veida patoloģijas, to specifiskās iezīmes orgānos. Bet, kādreiz dominējošā medicīniska vizuālā slimības izpētes forma - mulāža (trīs dimensiju vaska figūra) ir gandrīz pazudusi no pedagoģiski zinātniskās ilustrācijas pasaules. Pašlaik mulāžas ir zaudējušas savu popularitāti apmācībā, taču ir pāragri noraidīt vaska modeļu izmantošanu dažādās medicīnas disciplīnās.

Eiropā, it īpaši Itālijā, jau Renesanses periodā radusies pieaugošā interese par cilvēku, sāka rasties izpratne par zinātnes nozīmīgumu un pirmais, kas tika darīts, bija izpētīt dažādus apmācības veidus, ar kuru palīdzību zinātniskie atklājumi varētu kļūt pieejami visiem interesentiem.

Viena no šādām metodēm bija cilvēka ķermeņa mulāžu ieviešana medicīnas studentu un jauno ārstu apmācībā.

Mulāžas apmācībai sāka parādīties 17. gadsimta beigās autopsiju ierobežojuma dēļ. Pirmgājēji šajā jautājumā bija Eiropas ķirurgi un vaska meistari, kuri izveidoja ļoti reālistiskus manekenus.

Lekcijās un praktiskajās nodarbībās tika izmantotas  pilnā augumā veidotas saliekamās cilvēku figūras  - tās sauca par Anatomiskām Venērām [1].

Kopš neatminamiem laikiem vasks vienmēr ir bijis mākslinieku iecienīts materiāls vienkāršas lietošanas, estētisku, tehnisku iemeslu dēļ  un bieži izmantots modeļu veidošanā.

Kopš Renesanses un visu 17. gadsimta periodu Eiropas baznīcās sāka parādīties liels skaits vaska figūru. Figūras attēloja ekstremitātes, orgānus vai orgānu daļas, kā arī portretus, pat visā augumā statujas. Nereti, šīs vaska orgānu mulāžas demonstrēja ārēji acīmredzamas slimību pazīmes [2], [3].

Ar vaska manekenu veidošanu nodarbojās daudzi slaveni tā laika Eiropas mākslinieki. Visbiežāk, kā materiāls tika izmantots vasks, ģipsis, koks un stikls. Lai visi orgāni un detaļas tiktu izgatavotas ar maksimālu precizitāti, tēlniekiem no slimnīcām tika piegādāti līķi un ķermeņa daļas. No arhīviem kļuva zināms, ka vienas vaska figūras izgatavošanai bija nepieciešami vairāk nekā divi simti līķu, jo līķus nebija iespējams ilgāku laiku saglabāt.

Izcilākā vaska meistardarbnīca bija Specola darbnīca, kuras darbi izplatījās visā Eiropā.

Viens no slavenākajiem ar vispilnīgāko vaska medicīnisko modeļu kolekciju Eiropā šobrīd ir Cīrihes medicīnas modeļu muzejs ar vairāk nekā 2000 manekeniem.

Zinātniskās medicīnas attīstības sākumstadijā viduslaikos, Renesanses sākumā, kā arī pašlaik, vispārējās tolerances periodā, pētīt Cilvēku kā Dabas daļu, darbs ar cilvēka ķermeni ir ievērojami ierobežots. Ir ieviesti attiecīgi likumi. Deviņdesmito gadu vidū sākās problēmas ar izglītības un zinātnes vajadzībām paredzētu ķermeņu piegādi medicīnas iestādēs.

Medicīnas tradicionālā metodika, kad anatomiski pētījumi tika veikti izmantojot neidentificētu cilvēku ķermeņus, kardināli mainījās, pieņemot šos likumus. Lai mirušā ķermenis nonāktu pētnieku rīcībā, ir jāsaņem tuvāko radinieku piekrišana vai pašas personas piekrišana orgānu un audu pētīšanai pēc nāves. Skaidrs, ka piekrišana, paredzami netiks sniegta. Universitātes pilnībā zaudējušas iespēju saņemt anatomiskus preparātus.

Latvijas Universitātei ir iespēja mācīt medicīnas studentus un jaunos ārstus, kā arī izglītot sabiedrību, it īpaši tādos grandiozos masveida pasākumos, kā Muzeju nakts vai Zinātnieku nakts, izmantojot Muzeja krājumus atbilstoši mūsdienu sabiedrības tehniskajai attīstībai.

1919.g. LU Medicīnas fakultātes profesors patologanatoms Romans Adelheims sāka aktīvi veikt uzticētu viņam pienākumu - Patoloģiskas anatomijas katedras veidošanu. Bez tā, profesors izveidoja katedras bibliotēku un no ikdienas autopsiju materiāla sāka veidot arī studentu apmācībai nepieciešamu katedras mācību Patoloģijas muzeju, kurš jau 1921. g. sāka strādāt.

Bagātīgajā Cilvēka patoloģijas kolekcijā papildus galvenajiem eksponātiem - patoloģiski izmainītiem cilvēka orgānu makropreparātiem ar slimību dažādām ārējām pazīmēm, vienu no pamata vietām ieņem sektors ar cilvēka orgānu vaska modeļiem [Zīm.1.].

Cilvēka patoloģijas krājumā pašreiz esošo patoloģiski izmainītu orgānu vaska modeļu izcelsme nav zināma. Varbūt, orgānu vaska modeļu iegādāšana bija saistīta ar katedrā studentu apmācībai nepietiekamu uzskates līdzekļu skaitu vai ar to, ka tieši tāda veida patoloģijas nevarēja iegūt no autopsijas materiāla.

Orgānu mākslīgie vaska modeļi tika izmantoti gan studentu, gan jauno ārstu apmācībai. Arī mūsu dienās patoloģiski izmainīto orgānu vaska mulāžas ļoti palīdz studentiem izprast patoloģijas makroskopisko pārmaiņu nianses.

Pašlaik pasaulē gandrīz visās valstīs tiek novērota jauna liela interese un pat nepieciešamība pēc orgānu vaska modeļu izmantošanas gan medicīnas studentu apmācībai, ņemot vērā jaunos tiesību aktus par cilvēka orgānu izmantošanas ierobežošanu, gan to cilvēku izglītības līmeņa paaugstināšanai, kurus interesē medicīnas zināšanas.

Tātad, kāda ir vaska modeļu, mulāžu un vaska figūru parādīšanās vēsture Latvijā?

Pirmā informācija par Latvijā eksponētajiem vaska orgāniem un figūrām ir saistīta ar informāciju par ceļojošo M.A. Šulce-Benkovski (M.A. Schulze-Benkowski) Panoptikumu - vaska figūru un modeļu Muzeju, kuru Benkovski nodibināja 1856. gadā un pārstāvēja Rīgā, kā plastisko un "alegorisko" tēlu kolekcija.

Panoptikumā sabiedrībai rādīja vēsturisko personu vaska figūras, slavenu cilvēku vaska skulptūru galerijas un daži no eksponātiem pat netika veidoti skulpturāli, bet gan ņemti “no dabas”. Muzejā tika prezentētas arī dažādu slimību izmainīto orgānu vaska mulāžas, perfekti,  skaisti izpildīti  anatomijas vaska eksponāti.

Plaša un ērta koka ēka tika uzcelta speciāli šim muzejam. Pēc 1896. gada sludinājuma informācijas, Benkovski Panoptikums Rīgā atradās Basteja bulvārī (no 1929. gada Z. A. Meirovica bulvāris) pretī Gāzes iestādei (Gasanstalt) [4], atradās jaunuzceltajā paviljonā, netālu no Pulvertorņa un tika reklamēts kā lielākais Panoptikums un Teātris pasaulē. Tajā tika demonstrēti arī eksponāti no Maskavas un Harkovas muzejiem. Lieliska, plašā telpa tika sadalīta divās daļās: muzejā un teātrī. Muzejā varēja aplūkot apmēram 1000 anatomisku eksponātu un vaska figūru. Bet teātrī tika rādītas  izrādes ar čūskām, uzstājās žonglieri, Holdenas leļļu teātris darbojās speciāli priekš maziem muzeja apmeklētājiem. Darbojās bufete.

Panoptikumā bija sava “zinātniski - anatomiskā nodaļa”, kuru varēja apmeklēt tikai pieaugušie. Šajā nodaļā varēja apskatīt embrioloģiskus preparātus un dažādas mulāžas, kas attēloja dzemdību aktu, ķermeņa daļas un mulāžas ar attēlotām dažādām infekcijas slimību izpausmēm orgānos. Muzejā lieliski izpildītus eksponātus izmantoja arī cilvēku sanitārai izglītošanai. Pat pastāvīgajā veselības aizsardzības izstādē Maskavā tika izmantota daļa no Rīgas Panoptikuma muzeja mulāžu kolekcijas. Kolekcijā bija iekļauti embrija attīstības modeļi, pirmās palīdzības sniegšanas modeļi, infekcijas slimību, normālās un patoloģiskās anatomijas mulāžas.

Ieejas maksa muzejā bija no 20 līdz 15 kapeikām. Bērniem līdz 10 gadu vecumam un zemākās pakāpes militārām personām - 10 kapeikas [5], [6].

Cilvēki sāka aktīvi interesēties par Muzeja eksponātiem, un Panoptikuma apmeklējumi bija ļoti augsti. Avīzē Rīgas Pilsētas Policijas Avīze Nr.234, 1901.g., sadaļā Sludinājumi atrodams trijās valodās, paziņojums par 28. oktobra M.A. Šulce-Benkovski (Schulze-Benkowski) Muzeja apmeklētāju ļoti lielo skaitu [7].

Tāpat Daugavpilī (Dvinskā) pirmajā pilsētas avīzē - DVINSKIJ LISTOK /Dvinskas lapa/ [8] 1901.g. 11. augusta sludinājumā norādīts ka M.A. Šulce-Benkovski (Schulze-Benkowski) eksponātus var apskatīt Muzejā, kurš atrodas blakām ugunsdzēsēju tornim katru dienu no plkst. 10 no rīta un līdz plkst.10 vakarā. Tika solīts, ka muzeja lielajā anatomiskajā nodaļā apmeklētāji varēs aplūkot dažādus eksponātus, kas paredzēti tikai pieaugušajiem, un piektdienās anatomijas nodaļa būs atvērta tikai dāmām [6].

Speciāli apmeklētāju ērtībām Latvijā 1901.g. tika publicēts M.A. Šulce-Benkovski (M. A.  Schulze-Benkowski) Rīgas Panoptikum Muzeja eksponātu katalogs, kurā visi eksponāti tika numurēti un īsumā aprakstīti [Zīm.2.].

Panoptikuma eksponāti tika demonstrēti arī citās pilsētās, piemēram  Viļņā, Vitebskā, Kazaņā, Maskavā un c. Pieejamā literatūrā datu par turpmāko M.A. Šulce-Benkovski  Panoptikum Muzeja gaitu un tā eksponātiem nav.

Daudz vēlāk, Latvijā Latvijas Mākslinieku savienības loceklis gleznotājs Staņislavs Kreics ir strādājis ar medicīnas vaska modeļiem un veidoja izcilu vaska mulāžu kolekciju [9], [10].

Latvijas Universitātē Medicīnas fakultātē strādāja par mulāžistu, veidoja mulāžas no ģipša un atbildēja fakultātē par slimību uzskates līdzekļiem koktēlnieks Arturs Bērnieks (1886-1964) [11]. Tieši viņš, pēc Latvijas Universitātes profesora dermatovenerologa Pētera Augusta Sniķera (1875-1944) iniciatīvas studentu apmācībai izveidoja lepras ģipša atlējumu kolekciju, lai uzskatāmi demonstrēt lepras un dažādu ādas slimību raksturīgas izpausmes [12].

LU Muzeja Cilvēka patoloģiju kolekcija atrodas LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā Jelgavas ielā 3, Rīgā. Darba dienās ekskursiju var pieteikt elektroniski valentina.gordjusina@lu.lv  un vienoties par apmeklēšanas laiku.

Izmantotie informācijas avoti:

[1] Kaushik Patowary | The Strangely Seductive 18th Century Anatomical Wax Models

[2] Jean-Paul Gonzalez | Wax sculpture (Jules Baretta (1834-1923))

[3] Le Parisien | Mycoses, verrues, lupus: découvrez le musée des moulages dermatologiques

[4] Zudusī Latvija | Rīga. Gāzes iestāde, [191-]

[5] Беседы о Риге | Музей и паноптикум Шульце, Šulces muzejs un panoptikums

[6] Двинский листок №135 (1901)

[7] Ведомости Рижской Городской Полиции №234 (1901)

[8] Latgales Dati | Pirmā pilsētas avīze Daugavpilī

[9] Соколов Ф.М. | Восковые работы в медицине

[10] Visit Daugavpils | Станислав Крейц

[11] Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs | Pasākumi

[12] Wikipedia | Pēteris Sniķers

[13] Encyclopaedia Anatomica. Museo La Specola Florence A Collection of Anatomical  Waxes, Taschen GmbH, 25th ed., 2006, 576 pages.