Turpmākajiem trim gadiem Latvijas Zinātnes padomes finansējumu ieguvis unikāls projekts “Nacionālā pašidentitāte: gastropoētiskais aspekts. Vēsturiskais, starpnacionālais un starpdisciplinārais konteksts”, ko īsteno Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa. Projekta saīsinātais nosaukums ir “Gastropoētika” un tajā tiks pētītas ēdiena radītās nozīmes literāros tekstos.

Pētījumā aplūkotās tēmas atspoguļo dažādus 20. gadsimta Latvijas iedzīvotāju identitātes aspektus. Tiks pētīta gastropoētika gan autobiogrāfiskos tekstos, gan latviešu dzejā, gan ebreju un krievu literatūrā. Tāpat pētnieku uzmanību piesaistījusi Baltijas vācu literatūra, kā arī latviešu un lietuviešu migrācijas vēstījumi. Kā atsevišķas tēmas tiks aplūkots reāla un iedomāta bada atspoguļojums un dzēriena kultūra 20. gadsimta pirmās puses psiholoģiskajos romānos. Īpaša uzmanība veltīta vienam no nozīmīgākajiem latviešu padomju literatūras gastronomiskajiem tekstiem - Marģera Zariņa romānam “Viltotais Fausts”.

“Lasot latviešu un cittautu literatūru, mēs bieži vien nepamanām, vai darbu personas arī ēd un dzer, bet ir  izteikumi, kuru alūzijas citā tekstā mēs atpazīstam uzreiz, piemēram, “– Vai tagad vēl kāda pankoka neapēdīsi?” Tomēr ir teksti, kuros ēdienam un dzērienam ir  būtiska  nozīme, kuros ar ēdiena palīdzību tiek veidota cilvēka nacionālā un sociālā identitāte, kurā parādās vēsturiskā situācija. Pētījumi liks padomāt, kāpēc Latvijā, kurā bads nemaz tik biežs viesis nav, ir būtiski teksti par badu, kāpēc autobiogrāfiskos darbos ir tik nozīmīgs ēdiens, kāpēc vācbaltieši kā savu identitātes zīmi min tieši ēdienu,  ko nozīmē un atklāj  kopīgās maltītes u. tml.  Literatūru var skatīt dažādi – arī gastropoētiskā aspektā,” ir pārliecināta projekta vadītāja prof. Ieva Kalniņa, Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītāja.

“Ēdiens kā identitātes sastāvdaļa atspoguļojas gan literatūrā, gan pavārgrāmatās. Ne velti mēdz teikt – tu esi tas, ko tu ēd. Projekta rezultāti noderēs sevis un savu gastronomisko paradumu labākai izprašanai, aicinot ikvienu domāt par to, ka ēdiena izvēles nozīmē kaut ko vairāk, nekā tikai pārejošu modes tendenci vai individuālu untumu. Tā ir mūsu pasaules redzējuma daļa, kas vienlaikus saistīta ar plašākiem kultūras un sociālpolitiskiem procesiem,” stāsta projekta galvenā izpildītāja Astra Spalvēna, LU Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece. 

Projektu īstenos pieredzējušu pētnieku komanda un erudīti studenti no dažādām augstskolām: Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Reinas Frīdriha-Vilhelma Bonnas universitātes un Lietuvas Literatūras un folkloras institūta.

Rezultāti būs pieejami gan akadēmiskajai kopienai - starptautisku konferenču, kolektīvas monogrāfijas un publikāciju formātā, gan plašākam interesentu lokam, jo projekta rezultāti tiks parādīti izstādē, kā arī atspoguļoti publiskās diskusijās, semināros un populārzinātniskās publikācijās.

Dalīties