Akadēmiskais centrs
Ja jūties satraukts, noraizējies, apjucis, dusmīgs - atceries, ka tavas izjūtas ir normālas reakcijas uz pārmaiņām
Pārmaiņas lielākai daļai ir satraucošas. Un lielākā daļa cilvēku sākotnēji pārmaiņas negrib pieņemt, pretojas tām. Mums šobrīd visa ierastā ikdiena ir jāmaina. Iespējams, daudziem jauniem cilvēkiem šāda veida krīze ir pirmoreiz dzīvē. Un tomēr, aicinu pārdomāt iepriekšējo pieredzi un atcerēties kādu izaicinošu situāciju, kas radīja pārdzīvojumus un ko izdevās veiksmīgi pārvarēt – kas tad notika, kā es rīkojos, kas palīdzēja krīzi pārvarēt? Kāda īpaša rīcība, kāda ideja, moto, varbūt pat dziesma. Ko tad darīji? Paslavē sevi, ka tiki ar to galā, un tici, ka tiksi galā arī šoreiz. Un kas no tā, ko darīji, domāji tad, tev varētu palīdzēt šoreiz? Vai saskati ieguvumus tajā, kā pārvarēji iepriekšējo krīzi? Vai tici, ka arī šoreiz viss galu galā būs labi?
Runā ar citiem par notiekošo, par savām sajūtām un pārdzīvojumiem
Šobrīd sociālie tīkli ir pārpludināti ar ieteikumiem, padomiem, norādījumiem, uzmundrinājumiem. Krietni mazāk cilvēki dalās ar saviem pārdzīvojumiem un emocijām šajā laikā. Sociālie tīkli ierasti nav vieta, kur rādīt savas bailes, nedrošību, satraukumu (nu jā, izņēmums ir dusmas un sašutums par kāda cita nepareizo rīcību). Tomēr atrodi iespēju sarunāties ar citiem un pastāstīt, kā šobrīd jūties.
Uzturi attiecības ar ģimenes locekļiem, tuviniekiem un draugiem, kā nu tas šajos apstākļos iespējams
Diemžēl ar daudziem tuviniekiem un draugiem šoreiz jāizmanto attālinātās komunikācijas iespējas. Tas nav tas pats, kas klātienes tikšanās, un tomēr labāk nekā nekas. Tiem, kuri ir karantīnā vai pašizolācijā, var būt īpaši smagi, jo citi cilvēki mums ir vajadzīgi. Hormons, kas izdalās, saņemot līdzjūtību un mierinājumu vai paužot līdzjūtību un mierinājumu citiem, ir mūsu dabiskās “zāles” pret stresu. Kā jau iepriekš minēts, runā par saviem pārdzīvojumiem ar citiem. Un saprotoši uzklausi, ja tavs draugs stāsta par to, cik viņam grūti. BEZ NELŪGTIEM PADOMIEM, jo to visapkārt tiešām netrūkst.
Ievēro dienas režīmu un ritmu
Šobrīd, iespējams, vairāk nekā iepriekš mums visiem jāprot pašiem organizēt savu laiku. Ja zini, ka Tavs elastīgais dienas režīms Tev palīdz tikt galā ar visiem pienākumiem un atbildībām, tad viss kārtībā. Ja nē, uzturi dienas režīmu un IEVĒRO TO. Saplāno dienu, nedēļu, atzīmē visus uzdevumus, kas jāpaveic. Studentiem parasti ikdienā iesaku ievērot ierasto ritmu, kāds ir tad, kad ir lekcijas – 1,5 stundas aktīva darba, tad pauze. Atkal 1,5 stundas darba, un garāka pusdienu pauze.
Neesi strikts pret sevi, ja neizdevās to dzelžani ievērot, ja vien zini, ka centies. Daudziem palīdz apziņa, ka šajā laikā arī citi mācās vai strādā. Iespējams, ir vērts ar saviem draugiem vai kursabiedriem vienoties par kopīgu studiju laiku, kaut arī tas ir attālināti, un “ starpbrīžos” pačatot par to, kā sokas, kas neskaidrs utt..
Ieplāno aktivitātes, kas sagādā prieku un gandarījumu
Savā dienas režīmā ieplāno aktivitātes, kas sagādā prieku un gandarījumu. Jā, iespējams, daudziem ir jāatsakās no kādām iemīļotām, ierastām aktivitātēm. Tomēr varianti noteikti ir. Sports, pastaigas, svaigs gaiss pēc būtības ir obligātas J. Un nepalaid garām iespēju kārtīgi izsmieties, pa ja tu domā, ka esi nopietns, nosvērts cilvēks. Smieklu pozitīvā iedarbība uz emocijām un fizisko ķermeni nav apšaubāma.
Atceries paēst un ēd veselīgi
Esot mājās, ledusskapis un cepumu plaukts ir tuvāk nekā parasti. Tie, kuriem darbu vai stresu dēļ nav apetītes, savukārt var aizmirst par ēdienu. Arī ēdienreizēm tādēļ vērts uzturēt grafiku. Zini, ka veselīgs uzturs vajadzīgs arī tavai smadzeņu darbībai!
Atrodi veidu, kā paust savas emocijas
Un vēlreiz – atrodi veidu, kā paust savas emocijas – sarunājies, raksti dienasgrāmatu, zīmē, raksti dzejoļus, vēstules, mūziku – kas vien ir tev piemērotais veids.
Tomēr daļa vai nu ārkārtas stāvokļa dēļ, vai kādu citu pārdzīvojumu rezultātā var just, ka emocionālās grūtības ir pārāk lielas un nav spēka pārdzīvot notiekošo un dzīvot savu ikdienu.
Krīzes notikumi parasti izraisa:
Neziņu, nedrošību
Trauksmi
Bailes
Bezspēcību, bezpalīdzību
Vainu
Aizkaitināmību, dusmas
Skumjas, sēras
Hronisks stress parasti izraisa
Darbaspēju samazināšanos
Garastāvokļa izmaiņas
Nespēku vai trauksmes sajūtu
Emocionālu un fizisku izsīkumu
Grūtības atslābināties atpūtas laikā
Neizskaidrojamas fiziskas sūdzības, piemēram, sāpes ķermenī vai sāpes vēderā. * (autors Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB), Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija (LĀPA)).
Ja jūti, ka nepieciešama palīdzība emociju pārvarēšanai, ir vairākas iespējas. Ir organizācijas, kas piedāvā bezmaksas psihologa vai psihoterapeita konsultācijas emocionālā atbalsta saņemšanai. Piemēram, LPB sadarbībā ar LĀPA (tel.26489504, e-pasts atbalstslab@psihoterapija.lv). Daļa psihologu un psihoterapeitu piedāvā konsultācijas par samazinātu maksu. Diennakts palīdzība grūtās situācijās pieejama pa telefonu, zvanot Krīžu un konsultāciju centram “Skalbes” (tel. 67222922, 27722292).
LU studentiem un darbiniekiem pieejamas arī LU psihologa konsultācijas. Vairāk informācijas atrodama šeit.
