LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks, bioloģijas doktors Jānis Liepiņš ar kolēģiem ir īstenojis nozīmīgu projektu, kura laikā Klebsiella pneumoniae baktēriju mikronodalījumi apskatīti kā sintētiski nanoreaktori. Roku rokā ar BMC pētnieku Dr. biol. Gintu Kalniņu un citiem pētniekiem pirmoreiz atainots baktērijas enzīmu iepakošanās princips baktērijas šūnas komponentā – mikronodalījumā. Iegūtie rezultāti parāda, ka enzīmu iepakošana mikronodalījumā noris secīgi, proti, hierarhiski: ir viens “galvenais” enzīms, kura klātbūtnē tiek iepakoti visi pārējie.
Jaunatklājums veikts, pateicoties mecenāta “Mikrotīkls” ziedojumam 19 093 eiro apmērā un LU fonda administratīvam atbalstam. Projekta rezultātā tapusi publikācija, kas ir lasāma augstas raudzes zinātniskā žurnālā “Nature Communications”.
Tiešsaistes projekta noslēguma prezentācija būs redzama platformā „Zoom”, pieslēdzoties ar ID 821 1553 7369 (https://us02web.zoom.us/j/82115537369).
Programma
18.06. plkst. 16.00 BMC Mazajā zālē
- Pasākuma atklāšana;
- Prezentācija "Klebsiella pneumoniae mikronodalījumi un to potenciālais pielietojums" (Jānis Liepiņš, Gints Kalniņš);
- Prezentācija "Enzīmu iepakošanas stratēģija mikronodalījumos" (Eva Emīlija Česle);
- Ekskursija BMC laboratorijās.
Kas ir mikronodalījumi un ko ar tiem var iesākt?
Baktēriju vielmaiņai ir raksturīga īpatnība veidot mikronodalījumus – šūnas iekšienē veidot noslēgtas struktūras, kas satur vairākus, kādas vienas funkcijas veikšanai nepieciešamus, enzīmu un apvalka proteīnus. Dabā sastopami ap 30 mikronodalījumu veidi, to diametrs ir no 40 līdz 200 nm. Mikronodalījumu aptver olbaltumvielu apvalks, kā iekšpusē atrodas enzīmu jeb fermentu kompleksi. Starp plašāk zināmajām mikronodalījumu veiktajām funkcijām jāmin oglekļa fiksācija, vai noteiktu substrātu šķelšana.
Praktiski mikronodalījumus var uzskatīt kā mikroskopiskus, bioķīmiskos reaktorus, kas specifiski realizē tikai produkta ieguvei nepieciešamās reakcijas. Enkapsulējot jeb iepakojot konkrētus enzīmus Klebsiella pneumoniae mikronodalījumos, nākotnē varētu iegūt stabilas, bioķīmiski un biotehnoloģiski funkcionālas sistēmas dažādu organisku savienojumu sintēzei.
Klausīties >> Raidījums “Zināmais nezināmajā”
Latvijas pētnieki fiksējuši baktēriju šūnas sastāvdaļas – mikronodalījumu
Par Latvijas Universitātes fondu
Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.