Akadēmiskais centrs
Izmaiņas izglītības nozarē notiek salīdzinoši lēni: universitātes un to mācīšanas metodes ir palikušas mazmainīgas gadu desmitiem. Kleitons Kristensens (Clayton Christensen, Harward Business School) paredz, ka pēc 10 līdz 15 gadiem puse ASV koledžu un universitāšu būs bankrotējušas, un viens no iemesliem ir tehnoloģijas – tiešsaistes mācības studentiem kļūst aizvien pieejamākas un tās augstskolas, kas nemainīsies, konkurences cīņā zaudēs konservatīvās iekšējās politikas, studiju pieejamības un kvalitātes dēļ. Tādēļ domājot par Latvijas Universitātes stratēģiju un attīstību, Universitātes digitālā stratēģija ir viens no attīstības stūrakmeņiem. Lai sasniegtu rezultātu, ir skaidri jānosaka mērķi, kurus mēs vēlamies sasniegt, cik ilgā laikā to vēlamies izdarīt, kādus finanšu resursus varam šim mērķim izdalīt. Domājot par finansēm, vienmēr ir jāatceras, ka informācijas tehnoloģijas jomā skopais un neapdomīgais nereti maksā dubulti.
Pašlaik notiek aktīvs darbs pie LU informācijas tehnoloģiju stratēģijas, kas noteiks, kā tehnoloģijas atbalstīs studiju, pētniecības un administratīvos procesus. Mūsdienu izaicinājumi un nozaru digitālā transformācija skar ne tikai Latvijas Universitāti, tā skar augstskolas visā pasaulē, jo visas tās saskaras ar līdzīgām problēmām. Tādēļ ir būtiski uzzināt citu augstskolu un citu valstu pieredzi, kā arī apzināt tās iespējas, ko pašlaik jau piedāvā vadošie pasaules informācijas tehnoloģiju uzņēmumi un kādi to piedāvājumi sekos tuvākajā nākotnē.
Eiropas Sociālā projekta "Labākas pārvaldības nodrošināšana Latvijas Universitātē", Nr.8.2.3.0/18/A/019 ietvaros ir notikusi vērtīga pieredzes apmaiņa gan par pārmaiņu vadību, gan par digitālo tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu vairākās Eiropas universitātēs: Padujas Universitātē Itālijā, Bordo Universitātē Francijā, De Monforta Universitātē Anglijā, Jagaiļa Universitātē Polijā, Pompeo Fabras universitātē Spānijā, Edinburgas Universitātē Anglijā. Par šiem jautājumiem ir diskutēts ar kolēģiem Vašingtonas Universitātē ASV, kā arī ar kolēģiem no citām Eiropas valstīm EUNIS tīkla organizētajos IT vadītāju semināros. Šī pieredzes apmaiņa dod mums iespēju ne tikai iepazīties ar informācijas tehnoloģiju lietojumu šajās universitātēs, bet arī saprast, kādas mācības citi ir guvuši un kādas kļūdas nevajadzētu pieļaut. Lielā daļā Eiropas un pasaules augstskolu IT sistēmas ir tikušas gadu desmitiem pakāpeniski attīstītas pašu spēkiem, līdz notikusi pāreja uz industriāliem risinājumiem. Lielākajā daļā augstskolu šī pāreja ir notikusi, jo tās ir novērtējušas industrijas piedāvāto risinājumu sniegto iespēju klāstu un industrijas iespējas attīstīt sistēmas, sekojot līdzi jaunākajām tehnoloģijām. Tomēr ārpus apzināto augstskolu loka ir palikušas tādas augstskolas, kas no ļoti vienkāršiem IT risinājumiem dažu gadu laikā ir attīstījušas modernu un daudzfunkcionālu IT vidi. Tās būtu apzināmas tuvākajā nākotnē, īpaši novērtējot arī lietotāju nepieciešamo priekšzināšanu un kompetenču līmeni.
Gatavojoties pārmaiņām, Latvijas Universitātē jau iepriekšējā gadā notika vairākas mācības Latvijas Universitātes personālam par jauno tehnoloģiju lietojumu. Balstoties uz darbinieku atsauksmēm un ņemot vērā izteiktos ieteikumus, šogad projekta "Labākas pārvaldības nodrošināšana Latvijas Universitātē" ietvaros tiks turpinātas mācības digitālo prasmju attīstībā. Šajās mācībās tiks paplašināts sniegto zināšanu apjoms, kā arī mācībās iesaistītā personāla skaits.
