Akadēmiskais centrs
Pēc ievada prezentācijām, kuras sniedza VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis, Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš, CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (Stratcom) direktors Jānis Sārts, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents Juris Binde, paneļdiskusijās – “e-Identitāte, valsts un pašvaldības” un “Digitālās tehnoloģijas un likuma vara” akadēmisko un zinātniski pētniecisko institūciju vadītāji, uzņēmēji, nozaru ministriju pārstāvji, pašvaldību amatpersonas, ekonomikas un finanšu eksperti dalījās domās par pasākuma apspriežamo tematu, izteica nozīmīgus priekšlikumus, kas varētu kalpot par inovatīvu “ceļa karti” iesaistītajām pusēm turpināt veicināt digitālo procesu tālākvirzību.
Eksperti bija vienisprātis, ka digitālās transformācijas laikā, kas rit visās tautsaimniecības nozarēs un valsts pārvaldē, būtiska ir uzticības veidošana tiešsaistes videi. Eksperti uzsvēra, ka tieši digitālā Latvija noteiks to, cik efektīva un pārtikusi būs Latvija, tāpēc ir svarīgi, lai valsts pārvaldē, akadēmiskajā vidē un arī biznesā būtu vienots viedoklis un izpratne par to, kā digitālajai Latvijai būtu jāattīstās, kādi rīki un e-pakalpojumi nepieciešami katram iedzīvotājam.
Būtiska loma digitālās Latvijas attīstībā un iedzīvotāju pārliecībā par iespējām izmantot e-pārvaldes risinājumus e-komercijas attīstībai, izglītībai vai ikdienišķu darījumu kārtošana, ir pārliecība par drošību. Drošības aspekts diskusijas laikā izskanēja arī kontekstā ar iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanas iniciatīvām, jo nereti tieši zināšanu vai izpratnes trūkums par e-vidē pieļaujamu vai nepieņemamu rīcību rada apdraudējumus gan personas privātumam, gan darba videi, kurā persona atrodas. Tāpat eksperti uzsvēra valsts un kompetento iestāžu lomu uzraugot, kādu risinājumu izmantošana ir atzīstama par drošu un pieļaujamu visdažādākajās mijiedarbībās.
Liela loma diskusijā tika atvēlēta arī personas digitālās identitātes un identifikācijas jautājumam. Šobrīd ir nodrošināti priekšnosacījumi tam, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pilnvērtīgi kļūt par Eiropas Savienības digitālajiem pilsoņiem. Pērnā gada nogalē Eiropas Komisija Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” ir publicējusi Latvijas izziņoto nacionālo elektroniskās identifikācijas shēmu, kas nozīmē, ka visu e-paraksta rīku, kas nodrošina personas elektroniskās identitātes apliecināšanu, lietotāji varēs izmantot, lai piekļūtu valsts pārvaldes pakalpojumiem citās ES dalībvalstīs, kā arī, lai saņemtu citu valstu komersantu pakalpojumus, kuriem nepieciešama identitātes apliecināšana augstākajā līmenī.
Tāpat eksperti vienojās, ka ir jāturpina starpdisciplināra diskusija par digitālās Latvijas stiprināšanu un pilnveidi, jo gan tiesiskais regulējums, gan skaidra teritorijas, tiesību un atbildību definēšana digitālajā vidē nav un nevar būt pabeigts process, bet gan darbību kopums, kam jārit līdzi un mijiedarbībā ar tehnoloģisko iespēju un arī izaicinājumu paplašināšanos.
Mobilitāte diktē jaunu dienas kārtību valstij un pašvaldībām, liek apzināt, ieviest un pielietot arvien jaunus tehnoloģiskus risinājumus, kas ļauj iedzīvotājiem just piederību, izmantot tiesības un īstenot pienākumus neatkarīgi no iedzīvotāja fiziskas atrašanās vietas. Tomēr vienlaikus jārada apstākļi, lai digitālajā vidē tiktu stiprinātas sabiedrības vērtības, kuras īstenojam analogajā vidē.
