Akadēmiskais centrs
Klusībā pieminot savu mecenāti, pie M.M.V. Petkevičs pieminekļa, Sv. Miķeļa kapsētā, stipendiāti nolika ziedus un svecītes. “Es domāju, ka ikvienam stipendiātam šis bija īpašs mirklis, kas vēl vairāk lika aptvert, cik nesavtīgas un devīgas cilvēku sirdis ir pasaulē,” pauž 2019./20. akad. gada stipendijas ieguvēja Renāte Berķe. Pēc piemiņas brīža visi dalībnieki devās uz kādu Rīgas kultūras centru, kur stipendiāti iepazinās, spēlēja saliedējošas jeb “icebreaking” spēles un dalījās savos stāstos par to, kas motivējis pieteikties stipendijai. “Mūsu pulciņš nebija liels un gaisotne mājīga, tāpēc uzreiz jutāmies atvērti, un sarunas raisījās pašas no sevis,” papildina Renāte.
“Nonācām pie kopīga secinājuma, ka katram no mums šī stipendija ir liels atsvars, – kādam studiju maksa, kādam iespēja pilnvērtīgi mācīties, neveltot laiku tam, lai nodrošinātu dzīvošanas izdevumus. Esam ļoti pateicīgi, ka mums dota šī iespēja būt par stipendiātiem un novērtējam mecenātu devumu. Paldies arī pasākuma rīkotājiem, kas deva iespēju pavadīt brīnišķīgu, siltām sarunām piepildītu pēcpusdienu, atceroties un godinot mūsu mecenāti!” pateicībā dalās M.M.V. Petkevičs piemiņas stipendijas ieguvēji.
Uz pasākumu ieradās 2019./20. akad. gada stipendiāti Aija Gžibovska, Araksi Avetisjana, Renāte Berķe, Jēkabs Rasnačs, Niks Auškāps, Mihails Tumaševičs un 2014./15. akad. gada stipendiāte Anda Batarāga. Sarunas tika vērstas uz to, lai iepazītu viens otru un, turpmāk tiekoties, jau būtu savstarpēji daudz atvērtāki. Stipendiāti pārrunāja arī ļoti praktisku jautājumu – kā tad katrs tērē stipendiju un, protams, arī studentu ikdienu universitātē.
Par mecenāti
Minna Matilde Vilhelmīne Petkevičs (bij. Melli) (1860-1943) dzimusi tagadējā Stopiņu pagastā Ulbrokas muižā Plunču mājās. Bērnība trīs bērnu ģimenē tika aizvadīta smagā darbā. Jau kopš mazotnes bērnos tika ieaudzināts darba tikums un mīlestība pret mākslu. Lai arī vecāki visus trīs bērnus sūtīja pamatskolā, uzsverot izglītības nozīmīgumu, tā bija un palika Minnas vienīgā skola, par ko mūža vēlākajos gados tika spēcīgi pārdzīvots. 1942. gadā M.M.V. Petkevičs Latvijas Universitātei novēlēja daļu sava nama K. Barona ielā 28/28a, lai atbalstītu jaunos studentus.
Mecenātes veikums vēl šodien kalpo kā svētība talantīgiem un spējīgiem LU pirmā kursa studentiem. Mantojums tiek izlietots Petkevičs piemiņas stipendijām, līdz šim atbalstu ir saņēmuši vairāk nekā 250 jauniešu. M.M.V. Petkevičs paliks atmiņā kā sieviete, kura arī šodien mums atgādina par izglītības un rakstura stingrības būtisko lomu ikdienas dzīvē.
 fonda platīna mecenātei Minnai Matildei Vilhelmīnei Petkevičs (1860-1943) apritētu 160 gadi. Stipendijas saņēmēji, pieminot un godinot mecenāti, kopīgi devās uz viņas atdusas vietu Rīgā un vēlāk iepazina viens otru tuvāk, pavadot brīnišķīgu svētdienas pēcpusdienu. ){kind=link}