Šodien Latvijas Universitātē (LU) ar akadēmisko plenārsēdi tika atklāta LU 78. starptautiskā zinātniskā konference. Rektora p.i. Gvido Straube svinīgi pasludināja plenārsēdi par atklātu, uzrunājot klātesošos interesentus, savukārt ar ziņojumu, kura centrā bija jaunās Eiropas Komisijas prioritātes, uzstājās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja p.i. Andris Kužnieks.

“Starptautiskā zinātniskā konference notiek jau 78. gadus. Tas nozīmē, ka jau 78 reizes mēs nākam kopā katru gadu, lai apmainītos domām, atklājumiem un izgudrojumiem, tā bagātinot sevi un sabiedrību, un iegūstot jaunas atziņas,” savā uzrunā bilda G. Straube, papildinot ar vēlējumiem atmest kautrību un aktīvi piedalīties diskusijās.

Galvenais plenārsēdes viesis bija Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja p.i. Andris Kužnieks ar informatīvu ziņojumu “Ceļā uz spēcīgu un vienotu Eiropu – jaunās Eiropas Komisijas prioritātes“.

“Jaunā Eiropas Komisija Urzulas fon der Leienas vadībā būs ģeopolitiskā komisija, kas koncentrēsies uz ārpolitikas un starptautiskiem jautājumiem,” informēja A. Kužnieks. Savā stāstījumā galvenais viesis pastāstīja par Eiropas Komisijas politiskās prioritātēm, izdalot sešus galvenos punktus:

  • Eiropas zaļais kurss
  • Spēcīgāka Eiropa pasaulē
  • Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa
  • Jauns impulss Eiropas demokrātijai
  • Digitālajam laikam gatava Eiropa
  • Ekonomika cilvēku labā

Vissvarīgākā prioritāte ir pasludināta kā Eiropas zaļais kurss: “Lai gan Eiropas valstis nav lielākās piesārņotājas pasaulē, ir pieņemts lēmums Eiropai kļūt par pirmrindniekiem šajā jautājumā. Tas skar ikvienu politisko jomu, kur var saskatīt klimata jautājumus. Ir skaidrs, lai risinātu klimata problēmas, ir nepieciešamas finansējums. Eiropas Komisija nu ir nākusi klajā arī ar priekšlikumu par zaļā kursa investīciju plānu, kas savā ziņā ir līdzīgs ar jau pazīstamo Junkera investīciju plānu,” stāstīja A. Kužnieks.

Referents iepazīstināja arī ar plānotajiem pasākumiem, ko Eiropas Komisija plāno īstenot Eiropas zaļā kursa īstenošanas laikā un ieskicēja pasaules problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām: “Ja cilvēki dzīvotu visā pasaulē kā eiropieši, mums būtu nepieciešamas 2,8 planētas. Šie jautājumi, protams, ir aktuāli arī visā pasaulē, ne tikai Eiropā.”

Par digitālās Eiropas prioritāti Kužnieks stāstīja: „Mūsdienu tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, tāpēc ir svarīgi skatīties uz aspektiem, kas ātrajā attīstībā tā vai citādi skar ikvienu iedzīvotāju – privātums, dati un kiberdrošība.

Prioritātes ar nosaukumu Ekonomika cilvēku labā ietvaros Eiropas Komisija koncentrēsies uz jautājumiem, kas saistīti ar ekonomikas pārvaldību un sociālajiem jautājumiem. Ir sāktas publiskas konsultācijas par minimālo algu. Galvenais mērķis ir meklēt risinājumus, lai jebkurš iedzīvotājs, kurš strādā Eiropas Savienībā, saņemtu pienācīgu atalgojumu un nenonāktu uz nabadzības sliekšņa. Kā piemēram tiek apskatīti kolektīvie līgumi un vēl citi instrumenti problēmas risināšanai.

Prioritātes Spēcīga Eiropa pasaulē ietvaros Eiropas Komisijas locekļi nāks ar piedāvājumiem, kā virzīt tālāk Austrumu partnerību, kā arī priekšlikumiem, kā reformēt darbu Pasaules Tirdzniecības organizācijās.

Dzīvesziņas prioritātē Eiropas Komisija noteica četrus galvenos virzienus – ES drošības veicināšana, veselības aizsardzība, kur kā pamatuzdevums ir cīņa ar vēzi, jauns Migrācijas un patvēruma pakts un prasmju, izglītības un iekļaušanas veicināšana.

Jauns impulss demokrātijai savukārt ietver divas svarīgas lietas – Eiropas Komisija turpinās stingri iestāties par tiesiskumu dažādos tā aspektos un strādā gan pie demogrāfisko jautājumu risināšanu, gan pie demokrātijas attīstības.

Plenārsēdes izskaņā LU profesori un viesi uzdeva vairākus aktuālus jautājumus Eiropas Komisijas pārstāvim, uz kuriem saņēma arī plaši izvērstas un informējošas atbildes.

Par LU 78. starptautisko zinātnisko konferenci

LU 78. starptautiskās zinātniskās konferences darbs tiek organizēts sekciju sēdēs pa zinātņu nozarēm, starpdisciplināri un 12 prioritāro pētniecības tēmu sekciju darbā.

Konferences ietvaros tiek apspriesti zinātnes sasniegumi gan ar Latvijas zinātnisko potenciālu, uzņēmējiem un dažādu tautsaimniecības nozaru līderiem, gan ar zinātniekiem no dažādām ārvalstu zinātniskām institūcijām.

Konferences norises laiks ir no 2020. gada janvāra līdz martam, kad visās LU fakultātēs norit sekciju sēdes un atsevišķi pasākumi. Šogad plānota 121 sēde. Sīkāk par konferences datumiem un tēmām var sekot līdzi mājaslapā www.konference78.lu.lv.

Dalīties