Stipendiāte radījusi alternatīvu rīku banku savstarpējās saiknes novērtēšanai

Jaunās metodoloģijas izstrāde veicinās izpratni par banku savstarpējo līdzatkarību mazā, atvērtā ekonomikā, tai skaitā Latvijā. Jaunradītais rīks veicinās kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieku vidū. Būtiski, ka K. Petrovskas izstrādātā metode ir replicējama arī citās tautsaimniecībās, jo par izejas datiem tiek izmantoti brīvi pieejami dati.

Pašlaik Baltijas zinātniskajā vidē neviens pētnieks nenodarbojas ar banku vai citu finanšu sistēmas dalībnieku savstarpējās saiknes pētīšanu un pūļa rīcības identificēšanu. Jaunā pētniece piemin, ka 2013. gadā Lietuvā ir bijis pētījums par sistēmisko risku Lietuvas banku sektorā, bet tolaik neesot pieticis datu tā novērtēšanai. Drīzumā ar to varēs iepazīties amerikāņu Journal of Accounting and Finance. Pētījums tapis BVEF Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājas prof. Dr.oec. Ramonas Rupeikas-Apogas vadībā.

Galvenie ieguvēji no šī rīka ir ne tikai banku uzraugi, bet arī plašāka sabiedrības daļa. Tai skaitā ikviens, kuram ir svarīgi saprast un izvērtēt, kuras bankas rīkojas saskaņoti, tas ir, kā pūlis, un kuras darbojas neatkarīgi cita no citas.

Starptautiska pieredze iedvesmo pētīt Latvijā

Pētniece Petrovska 2016. gadā sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā ieguvusi ar izcilību. Nupat sekmīgi pabeigtas arī doktorantūras studijas tepat, Latvijas Universitātē. Turklāt viņai ir plaša starptautiskā pieredze – gan akadēmiskā, gan profesionālā karjera ir veidojusies nozarē. Tieši maģistra studijās, esot apmaiņas studijās Nīderlandē, tika gūti priekšstati un pirmās idejas dažādu sistēmiskā riska novērtēšanas aspektu pētniecībai. Jaunā un aizrautīgā pētniece pievērsusies tieši banku savstarpējās saiknes izpētei. Kā atzīst doktora grāda pretendente, šis ir šķautņaini mazāk pētīts temats, turklāt citi pētnieki ir atzinuši, ka tas ir arī visgrūtāk novērtējamais aspekts. Kā arī viens no strīdīgākajiem.  Izvērtējot banku savstarpējo saikni no finanšu un banku zinību teorijas skatupunkta, var apskatīt, kas ierosina “sniega bumbas efektu” jeb domino efektu, proti, kuras bankas ir savienotas, bet kuras nav. Savā pētījumā Petrovska pievēršas neredzamo savstarpējo pavedienu izvērtēšanai, proti, apskata, kuru banku radītie impulsi ietekmē citas bankas impulsus.

Ideju izdevies prezentēt kā augstvērtīgu un pētījumu īstenot augstākā kvalitātē, pateicoties LU fonda un mecenāta, Austrālijas latvieša Eigita Dāvja Timermaņa gādībai – iegūta vērienīgā stipendija konkurētspējas pētījumiem sociālajās zinātnēs. Kā atzīst Kristīne, rīka izstrāde prasījusi ļoti lielu zinātnisko kapacitāti un laiku, izpētot metodoloģijas izveides praktisko pusi.

Spēja identificēt pūļa barvežus ar matemātiskām metodēm

Kā sabiedrībā, tā arī biznesa vidē ir izplatīta pūļa rīcība. Par laimi, prominenti zinātnieki ir pierādījuši, ka ar matemātiskām metodēm ir iespējams identificēt pūļa barvedi un sekotājus. Praktiski pierādīts, ka arī bankas piekopj šādu rīcību. Protams, ka šo rīcību ietekmē arī ārēji faktori, piemēram, noguldītāju un investoru jutīgums pret lokāliem un globāliem notikumiem ekonomikā. Petrovska saprata, ka šajā jautājumā ir diezgan liels zinātnisko atziņu trūkums, jo trūkst informācijas, kā un vai pūļa rīcība izpaužas mazās ekonomikās ar banku sistēmu, kur tās netiek publiski kotētas biržās – tādās kā Latvija. Pēc Kristīnes pētījuma rezultātiem redzams, ka Centrāleiropā un Austrumeiropā šāds banku īpatsvars kopējā banku sistēmā ir no 10% līdz 100%.

Piemēram, Latvijā neviena banka netiek kotēta biržā, līdz ar to rodas problēma brīdī, kad pētnieki visā pasaulē pievēršas gan sistēmiskā riska vērtēšanai, gan konkrētu banku savstarpējās saiknes izvērtēšanai, jo absolūti lielākajai daļai izvērtēšanas modeļu par pamatu tiek izmantota banku vērtspapīru (akciju vai parāda) tirgus cena. Parasti, ja banka netiek kotēta biržā, tā tiek izslēgta no pētījuma, un to nav iespējams novērtēt.

Līdz šim, lai identificētu pūļa rīcību banku sektorā, parasti tika izmantots tikai viens indikators. Tas noteikti ir par maz, tāpēc pētniece piedāvā dažādus banku darbību raksturojošos indikatorus, jo šī saskaņotā banku darbības stratēģija var izpausties gan banku likviditātes pārvaldībā, gan kapitāla un kredītu portfeļa pārvaldībā.

Atvērt acis neierastajam

Pētījums aptver Latvijas banku sektoru laika posmā no 2006. gada līdz 2018. gadam, bet Lietuvas un Igaunijas banku sektoru par laiku no 2014. līdz 2018. gadam. Pētījumā secināts, ka Latvijā bankas savā starpā ir daudz ciešāk saistītas nekā, piemēram, Igaunijā vai Lietuvā. Būtiski, ka esot kopīgiem spēlētājiem katrā Baltijas valstī, tie katrā tirgū ieņēma atšķirīgas pozīcijas.

Rezultāti arī liecina, ka banku sistēmā nepastāv viens vai vairāki barveži, bet gan, ka šīs saiknes ir daudzslāņainas. Būtiski, ka nevienā no apskatītajiem tirgiem nebija nevienas bankas, kas pilnā apmērā kopētu citas bankas rīcību – tāpēc arī svarīgi pūļa rīcību pētīt no dažādiem aspektiem. Pētniece atzīst, ka bija brīži, kad sākotnēji iegūtie rezultāti, bija pārsteidzoši un lika paskatīties uz mūsu pašu bankām no cita skatupunkta.

Dalīties ar zināšanām viedākiem nākotnes lēmumiem

Mg.oec. K. Petrovska ir nodevusi idejas tālāk, lasot lekcijas maģistrantūras studentiem, apgaismojot par šādu problemātiku un iespējām: “Ja ārzemēs par to runā, mums arī ir jārunā.” Latvijas sistēmiskā riska pētniece plāno iesaistīties zinātniskās diskusijās par šo tematu. “Man būtu prieks sniegt vērtīgu ieguldījumu un veidot “šūniņu” šajā pētniecības jomā, kā arī iesaistīties pilnvērtīgās debatēs. Pozitīvi vērtēju to, ka arī Eiropa ir sapratusi – netiešā finanšu sistēmas dalībnieku savstarpējā saikne ir attīstāms temats,” tā K. Petrovska.

Šis rīks ir teorētiski pielietojams arī citām finanšu nozarēm, tostarp, ir perspektīvas pētīt pūļa rīcību, piemēram, apdrošinātāju vidē vai finanšu tehnoloģiju nozarē. Tas būtu nākamais pētniecības solis.

K. Petrovska komentē atbalsta nozīmīgumu pētījuma gaitā: “Liels paldies mecenātam Timermanim un LU fondam par atbalstu, izstrādājot šo pētījumu un tuvojoties savam doktora grādam! Vārds “stipendiāts” ir neformāla atzinības zīme, kas nes ļoti lielu lepnumu par savu veikumu un dod papildu stimulu tālākam darbam. Spēja iegūt mecenāta atbalstu tiek novērtēta visur, kur esmu piedalījusies, to atzīst kā kaut ko ļoti augstvērtīgu.”

Par Latvijas Universitātes fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.