Kolektīvā monogrāfija "Latvija: kultūru migrācija" uzrakstīta Latvijas Zinātnes padomes starpnozaru sadarbības projektā "Kultūru migrācija Latvijā" LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadībā. Lai risinātu terminoloģijas un metodoloģijas jautājumus, veidotu vispusīgu faktu bāzi un to analizētu, lai formulētu secinājumus par dažādu kultūru mijiedarbi, Latvijas kultūru kā recipientu un donoru, starpdisciplinārā pētījumā apvienojās 29 zinātnieki, kas strādā četros LU institūtos un arī ārpus tiem.
Kolektīvajā monogrāfijā aplūkoti dažādi kultūras migrācijas rakursi
„To, kas ir kultūras migrācija, grāmatas ievadrakstā ļoti labi uzrakstījis filozofs Māris Kūlis, skaidrojot, ko saprot ar kultūru un tās migrāciju dažādos laikmetos, arī mūsdienās. Grāmatas autoriem bija jāizpēta, kā tas izpaužas mūsu nozarēs. Vēsturnieki pievērsās materiālajai kultūrai, piemēram, celtnēm, arhitektūras niansēm, sadzīves priekšmetiem, sīkām detaļām, ko var redzēt jau no arheoloģisko izrakumu vissenākajiem slāņiem, kas apliecina dažādu tautu ienākšanu Latvijas teritorijā,” stāsta Anita Rožkalne, izdevuma atbildīgā redaktore un līdzautore. Valodnieki šajā pētījumā aplūko, kā latviešu valodā ienāk somugru, lietuviešu, vācu valodas, slāvu valodu ietekme. Valodnieki uzlūko jautājumu četru debespušu ietvaros. Līdzīgi arī filozofi: viņi skatās, no kādām zemēm ienākuši filozofi Latvijā, strādādami šeit kā mācībspēki, kā esam aizguvuši idejas. Tas pats mākslās. Zinātnieku uzdevums grāmatā bija parādīt ne tikai, ko paši esam aizņēmušies un, radoši pārveidojot, ielikuši savās kultūras izpausmēs, bet arī – ko latviešu kultūra spējusi dot pasaulei.
Par pētījumu A. Rožkalne stāsta: „Vissvarīgākā atziņa – Latvijas kultūru ir jāaplūko tās daudzveidībā un latviešu kultūru – tās mijiedarbē ar citu tautu kultūru. Latvijas zinātniekiem ir pietiekama kapacitāte. Tas ir plaši un daudzpusīgi pētāms parādību kopums, kam kolektīvā monogrāfija „Latvija: kultūru migrācija” ir tikai sākums.”
Pētnieki ielūkojas plašākās kopsakarībās
Uz jautājumu, kāpēc ir svarīgi pētīt kultūru migrāciju, redaktore atbild: „Mūsdienu globālajā laikmetā ar cilvēku ļoti aktīvajām plūsmām ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, vārdam migrācija lielākoties ir negatīva pieskaņa. Arī Latvijas kultūras vēsturē skatoties, ir bijis viedoklis, ka tās kultūras, kas ienāk Latvijā ar ieceļotājiem, vai tie būtu vācieši, vai krievi, vai kādas citas tautas, atņem latviešiem viņu kultūrtelpu, noliedz latvisko, ietekmē negatīvi. Paralēli bijuši arī viedokļi, ka tā ir bagātināšanās. Protams, arī līdz šim ir publicēti pētījumi par atsevišķiem latviešu kultūras jautājumiem. Mums, četrām Latvijas Universitātes institūcijām, tas ir, Latvijas vēstures institūtam, Filozofijas un socioloģijas institūtam, Latviešu valodas institūtam un Literatūras, folkloras un mākslas institūtam, radās vēlēšanās palūkoties dziļāk un visaptverošākās kopsakarībās. Tas prasīja pētnieku plašu un vienlaikus detalizētu skatījumu uz Latvijas vēsturi, latviešu tautas vietu tajā un pasaules kultūrā.”
„Latvija: kultūru migrācija” – pirmais starpnozaru pētījums par tēmu Latvijā
Varam lepoties ar to, ka kolektīvā monogrāfija „Latvija: kultūru migrācija” ir pirmais starpnozaru pētījums par tēmu Latvijā un, iespējams, arī pirmais šāda veida pētījums Eiropā, un ir īstenots veiksmīgi. Tajā sniegti gan vispārinājumi, secinājumi, gan arī ieskicēti ļoti daudzi virzieni, kuros veicami tuvplāna pētījumi nākotnē.
Ļoti svarīgi ir, ka LU Akadēmiskais apgāds izveidojis izcilu – skaistu un mūsdienīgu grāmatas dizainu un veicis ļoti kvalitatīvu manuskripta sagatavošanu iespiešanai. Par to liels paldies apgāda vadītājai Aijai Rozenšteinai un visai komandai. Protams, grāmata nenonāktu pie lasītājiem, ja nebūtu Latvijas Universitātes, Valsts kultūrkapitāla fonda un sagatavošanas procesā – arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta finansiāla atbalsta. Par to liels paldies visu autoru vārdā!