Izstādē “Diahronija. Tagadne.” Guna pievēršas pārmaiņu pētniecībai cilvēkā. Pārmaiņām, kuras notiek cauri laikam un iekšējām dimensijām, bet kuru kopaina manāma tagadnē.
Pati Guna saka: „Es diezgan daudz braukāju riņķī apkārt, katrā vietā paciemojoties gleznu galerijās/izstādēs. Gleznas ir tas formāts, kurš ļauj cilvēkam klusumā sadzirdēt sevi, savas sajūtas, ja glezna uzrunā līdz sirds dziļumiem. Tāpēc es nevēlos, lai cilvēki ietekmējas no manām sajūtām, emocijām, pārdzīvojumiem.” Katram pašam tās jāgūst un arī jāatjauno, jāpapildina un var jau būt tā, ka tieši šīs gleznas to ļaus.
Gleznojot Guna ļauj risināties dialogam starp apziņu un zemapziņu, un katra glezna ir dialoga atspoguļojums. Turklāt tuva viņai ir tumsa, tāpēc darbi skatāmi gan dienas gaismā, gan tumsā, ietverot abu papildinošo nozīmi.
Dosimies ar Gunu, Maritu Semjonovu (elektronika), Aigaru Raumani (saksofons) gaismas, krāsas un skaņas pielietā ceļojumā 4. janvārī plkst. 19.00.