Akadēmiskais centrs
Pasākuma mērķis bija politiskās kultūras kontekstā analizēt nozīmīgākos pilsoniskās līdzdalības aspektus, un to atbalstošu vērtību veidošanos priekšnoteikumus Latvijas politiskajā sistēmā, domājot par Latvijas attīstības ilgtspēju. Konferences ekspertu diskusijā izkristalizējās viedoklis, ka politiskās kultūras kvalitāte, ņemot vērā to, ka tā ietver sevī pilsoņu un sabiedrības vērtības un attieksmes, tieši ietekmē iespējas efektīvi veidot politiku, kas ir vērsta uz labklājību un ekonomisko izaugsmi ilgtermiņa perspektīvā.
Konferences ievadā savu skatījumu sniedza Valsts prezidents Egils Levits, uzsverot, ka gan no akadēmiskā, gan praktiskā viedokļa ir stingri jānošķir socioloģiskais jeb reālais un normatīvais jeb jābūtības aspekts politiskās kultūras izpratnē. Savukārt nozīmīgākais jautājums reālās politikas praksē ir kā savienot pilsoņu vēlmes ar to jēdzīgo. Šajā aspektā svarīgi ir veidot līdzsvaru starp pilsoņu gribas izpausmi un kvalitatīvā ekspertīzē balstītu rīcībpolitiku.
Paneļdiskusijā “Politiskās kultūras attīstība – reprezentatīvās demokrātijas perspektīvas pasaulē un Latvijā”, Adenauera fonda aptauju un partiju pētījumu koordinators Jochen Roose (Vācija), Latvijas Universitātes asociētais profesors, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers raksturoja politiskās kultūras iezīmes Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm (Vāciju, Igauniju, Lietuvu, Skandināvijas valstīm), piedāvājot vairākus modeļus politiskās kultūras statusa analīzei (vērtējot uzticēšanos, stabilitāti, polarizāciju, tāpat arī tās raksturojumam veidojot koordinātu sistēmu, kuras asis apzīmē pilsoņu aktivitātes un atbalsta vai apmierinātības pakāpi u.c.) Esošā politiskās kultūras kvalitāte norāda uz varas atsvešinātību, nevēlēšanos piedalīties politikā un uz neuzticēšanos valstij. Šāda situācija ir augsne populismam.
Otrajā paneļdiskusijā “Pilsoniskās sabiedrības un politikas veidotāju konstruktīvas sadarbības iespējas Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” tika aplūkota gan reālā situācija sabiedrībā, gan iespējamie scenāriji labvēlīgu ieviržu veidošanai tādai politiskajai kultūrai, kas motivētu Latvijas cilvēkus iesaistīties politiskajos procesos.
Diskusijas uzmanības centrā bija arī politiskās rīcības un pieredzes loma politiskās kultūras ieviržu veidošanā, digitālo ekosistēmu ietekme uz politisko kultūru, korporatīvās un politiskās kultūras attiecības, tiesiskie, politiskie un ekonomiskie mehānismi, kas varētu samazināt varas un sabiedrības distanci un radīt labvēlīgu ietekmi uz politisko kultūru. Eksperti bija vienisprātis, ka īpaša loma politiskās kultūras veidošanā ir izglītībai gan plašākā, gan šaurākā nozīmē (politiskā izglītība), tostarp apsverama ideja ir politiskās izglītības moduļa veidošana visos izglītības līmeņos.
