18. decembrī plkst. 17.30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā AsiaRes lasītavā Latvijas Universitātes (LU) pētnieki prezentēs datus par to, kādiem informācijas kanāliem Latvijas iedzīvotāji dotu priekšroku krīzes gadījumā, ja notiktu dabas katastrofa, sāktos epidēmija, kiberuzbrukums vai cita plaša mēroga nelaime.

Reprezentatīvā aptauja veikta Latvijas Zinātņu padomes projekta „Latvijas mediju ekoloģija: Ceturtās industriālās revolūcijas izraisīto pārmaiņu analīze” ietvaros. Jautājums par iedzīvotāju informēšanu krīzes gadījumos mūsdienās ir kļuvis īpaši aktuāls, pieaugot dažāda veida draudu iespējamībai – tostarp, dabas stihijām klimata pārmaiņu rezultātā, terora aktiem un citiem. Trauksmes sirēnas dzird tikai daļa no iedzīvotājiem. Turklāt ne visiem ir skaidrs, kur jāvēršas iegūt informāciju par to, kas ir noticis. Tāpēc situācijā, kad apkārt ir pieejami daudzveidīgi informācijas kanāli, ikviena interesēs ir, lai operatīvā informācija sasniegtu iedzīvotājus nekavējoties un tiem ērtā veidā.

Pētījuma kvantitatīvos rezultātus (kādos krīzes gadījumos iedzīvotāji vēlētos saņemt informāciju SMS veidā, no radio, televīzijas, interneta ziņu portāliem vai pat drukātajiem preses izdevumiem) papildinās pētnieku iegūti pieredzes stāsti – interviju fragmenti ar Baltinavas novada iedzīvotājiem. Nelielais novads Krievijas pierobežā pirms diviem gadiem pieredzēja vietēja mēroga dabas katastrofu – ievērojamus plūdus, kā rezultātā tika pārrauti upju tilti un lielai daļai iedzīvotāju vairākas dienas bija liegta iespēja nokļūt novada centrā, saņemt medicīnisko palīdzību, iegādāties pārtiku u.tml. Kur baltinavieši meklēja informāciju un kā ar to apmainījās?

Pētnieciskā projekta fokusā ir būtiski Latvijas mediju vides ekoloģijas jautājumi – medijpratība, dezinformācija, digitālo tehnoloģiju un sociālo mediju radītās pārmaiņas ikdienā un cilvēku piekļuvei informācijai, reģionālo preses izdevumu ilgtspēja un citi. Mediju ekoloģijas pieeja ir īpaši būtiska mūsdienās, kad mediju darbība un medijpratība ir viens no demokrātijas pastāvēšanas, stabilitātes un drošības priekšnoteikumiem. Tā ļauj vienotā sistēmā skatīt mediju saturu, tā radīšanu, mediju menedžmentu, konkurenci, dažāda formāta, satura mediju lietošanu un to vietu cilvēku dzīvēs. Kā arī mediju vidi kā valsts un sabiedrības drošības sistēmu veidojošu un nodrošinošu daļu.

Projekts „Latvijas mediju ekoloģija: Ceturtās industriālās revolūcijas izraisīto pārmaiņu analīze” tiek īstenots komunikācijas zinātnes doktores Maritas Zitmanes vadībā. Tajā strādā Latvijas vadošie pētnieki sadarbībā ar jauno zinātnieku paaudzi – vēstures doktore profesore Vita Zelče, filozofijas doktore, emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane, vēstures doktors Kaspars Zellis, socioloģijas doktors Renārs Felcis, komunikācijas zinātnes doktore Klinta Ločmele, komunikācijas zinātnes doktoranti Laura Uzule, Velta Skolmeistere un Raivis Vilūns.

Dalīties