Akadēmiskais centrs
Kosmosa noslēpumi vienmēr ir vilinājuši cilvēku interesi, un kā izrādās, šī ir arī populārākā tēma Latvijas Universitātes Zinātnes kafejnīcā. Šoreiz astronomijas eksperti dalījās iespaidos par kosmosa fotogrāfijām, kuras mūsdienās var uzņemt ikviens, ja tam ir atbilstoši sagatavojies.
“Manā jaunībā nofotografēt zvaigznes bija varoņdarbs,” Zinātnes kafejnīcas diskusijā nosmēja LU Astronomijas institūta pētnieks, LU Muzeja eksperts Ilgonis Vilks. Tomēr mūsdienās ar dažādiem paņēmieniem uzņemt kosmosa fotogrāfijas kļuvis arvien vieglāk.
Brūnās debesis
Pateicoties krāsainajiem kosmosa attēliem, ko spilgtās krāsās varam, piemēram, atrast internetā, cilvēki kosmosu uztver kā ļoti skaistu. Tomēr kosmoss ir krāsains tikai dažviet un cilvēks ar savām acīm šo skaistumu teleskopā lielākoties neredz, tāpat arī kosmosa attēli bieži vien nemaz nav dabiskajās krāsās, Zinātnes kafejnīcā skaidroja I. Vilks.
Lai uzņemtu trīs krāsu fotogrāfiju, uz melnbalta sensora uzņem trīs attēlus caur sarkanu, zaļu un zilu filtru, tad attēlus saliek kopā. Nosacītas krāsas lieto, ja nepieciešams parādīt kosmo
sa neredzamo starojumu.
Bieži vien, uzņemot fotogrāfiju, debesis ir brūnas nevis tumši zilas vai melnas, kā ierasts redzēt fotogrāfijās. Tāpēc astrofotogrāfijā aktuāli ir runāt arī par ētiku – vai ir ētiski ar fotošopu apstrādāt bildi, lai tā atbilstu cilvēku estētiskajiem standartiem un būtu diezgan tālu no realitātes?
Tomēr, pateicoties krāsainajiem attēliem, pēdējos gados strauji augusi astronomijas popularitāte, savā stāstījumā uzsvēra I. Vilks.
Kā iegūt labu astrofoto
Dažādos knifiņos, kā iegūt labu astronomisko fotogrāfiju, dalījās LU Bioloģijas institūta zinātniskais asistents Ivo Dinsbergs.
Lai arī paši jaunākie telefoni nodrošina labāku attēlu uzņemšanas kvalitāti, tomēr tehniski uzņemt plaša lauka foto ar viedtālruni ir ļoti neērti, tāpēc I. Dinsbergs iesaka koncentrēties uz spoguļkamerām un jaunākajām bezspoguļa kamerām.
I. Dinsberga ieteikumi plaša lauka astrofotogrāfiju uzņemšanai
- Laba foto lielākie ienaidnieki – mākoņi un Mēness (ja vien tie nav foto mērķis) un gaismas piesārņojums. Piemēram, Rīgā nav ieteicams nodarboties ar astrofotografēšanu.
- Labi pārzināt, kad fotografēt dabas parādības, piemēram, sudrabainie mākoņi ir novērojami jūnijā un jūlijā, ziemeļblāzma – no augusta līdz maijam, Piena
Ceļš – rudens sākumā. - Piemērotu vietu fotografēšanai vēlams atrast jau dienas laikā.
- Vislabāk izvēlēties spoguļkameras vai bezspoguļkameras ar gaismasspējīgu objektīvu, kura maksimālais diafragmas atvērums ir f2.8 vai lielāks.
- Ja nav statīva, tad nemaz nav vērts mēģināt! I. Dinsbergs gan minēja, ka var izlīdzēties ar dažādām metodēm – kameru atbalstīt pret akmeņiem un kokiem, bet tas tomēr ļoti apgrūtina laba foto uzņemšanu.
- Fokusa iestādīšanai iespējams izmantot telekomunikāciju torņus vai spožas zvaigznes, izmantojot Live View funkciju.
- Visur pēc iespējas nepieciešams izmantot kadru apvienošanu (stacking) un arī t. s. tumšos kadrus. Šādā veidā palielinās kopējais ekspozīcijas laiks, palielinās dinamiskais diapazons un samazinās ‘’troksnis’’.
- Atslēgt attēla stabilizāciju objektīvam – tiek novērsta vibrācija, ko rada objektīva sistēma, mēģinot attēlu stabilizēt.
- Pie garām ekspozīcijām (piemēram, fotografējot zvaigžņu ceļus) nepieciešams objektīva sildītājs, kas neļauj priekšējai lēcai aizsvīst.
I. Dinsbergam ir liela pieredze plaša lauka astrofotografēšanā. Fotogrāfijās viņam izdevies noķert Mēness varavīksni, zvaigžņu pārvietošanos, komētas lidojumu, ziemeļblāzmu, Piena Ceļu un daudz ko citu. Klausītājiem viņš atgādināja, ka 11. novembrī Latvijā būs novērojama Merkura pāriešana Saules diskam jeb tranzīts, kas ir salīdzinoši reta parādība. Šo parādību varēs vērot no plkst. 14.35, tomēr Latvijā būs novērojama tikai tranzīta beigu daļa.
Iemūžini debesis arī tu!
Zinātnes kafejnīcas noslēgumā LU Astronomijas institūta direktors, pētnieks Kalvis Salmiņš iepazīstināja ar metodēm vāju objektu detektēšanā – kā ieraudzīt vājus kosmiskos obj
ektus, kas atrodas vai viesojas Saules sistēmā, kur tie atrodas un kur tie lido. K. Salmiņš ieskicēja, ka grūti detektēt kustīgus objektus, tāpēc jāveic kustības mērījumi vai prognoze, lai zinātu kā šis objekts kustas. Vēl šo objektu noteikšanai izmanto dažādus detektorus, sabalansējot teleskopa optiku ar sensoru nolasīšanu.
Paralēli Zinātnes kafejnīcas diskusijām apmeklētāji varēja apskatīt StarSpace fotokonkursa labākās fotogrāfijas. Šogad konkursam aprit 10 gadi un tas aizsākās par godu Starptautiskajam astronomijas gadam 2009. gadā, stāstīja portāla StarSpace redaktore Anna Gintere. Konkursa fotogrāfiju kategorijas ir dažādas – sudrabainie mākoņi, atmosfēras parādības, plaša lauka fotogrāfijas, cilvēks un astronomija, Visuma objektu fotogrāfijas palielinājumā. Katru gadu no labākajiem darbiem tiek veidots kalendārs. Attēlu atlase esot ļoti grūta, jo gadā ir tikai 12 mēneši, uzsvēra A. Gintere.
Šogad gan pieteikšanās konkursam ir noslēgusies, taču aktualitātēm astronomijā var sekot StarSpace mājaslapā, kā arī žurnālā “Zvaigžņotā Debess”.
Zinātnes kafejnīca “Kosmosa skaistums fotogrāfijās” norisinājās 24. oktobrī LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā un to organizēja LU Komunikācijas un inovāciju departaments sadarbībā ar LU Muzeju. Nākamā Zinātnes kafejnīca gaidāma decembra sākumā. Informācijai var sekot līdzi LU mājaslapā.
