Indriķis Muižnieks: LU kļūst atvērtāka mijiedarbībai ar sabiedrību

Kā vērtējat šī gada uzņemšanas rezultātus? Vai izdevās sasniegt plānoto?

Uzņemšanas rezultāti šogad ir labākie pēdējo gadu laikā. Ja mēs skatāmies kopā visā Latvijā tajās augstskolās, kuras piedalījās vienotajā uzņemšanas sistēmā, ir kopumā vērojams neliels demogrāfisks pieaugums. Pavisam vienotajā uzņemšanas sistēmā bija par apmēram 450 studētgribētāju vairāk. LU ar pirmo studiju izvēles prioritāti bija par 565 pieteikumiem vairāk. Tas nozīmē, ka LU bija ieguvusi reflektantu skaita palielinājumu demogrāfiskā pieauguma apjomā, taču bez tā arī vēl mazliet no citām augstskolām pārvilinājusi. Protams, pieteikumu skaits ir viens rādītājs, pavisam kas cits – cik pēc tam cilvēku reģistrējas studijām un noslēdz līgumu. Taču arī šajā ziņā septembra vidū bija par 400 reģistrētu studentu vairāk nekā iepriekšējos gados tajā pašā periodā, un tas turpina pieaugt, jo filiālēs un dažās programmās reģistrācija turpinājās. Pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir tiešām reāls studentu skaita pieaugums, jo pašlaik vairs nerēķināmies ar RPIVA doto efektu.

 

Kādas ir tendences nozaru izvēlē?

Kopējās tendences ir līdzīgas. Tāpat kā iepriekš, pirmajās vietās ir datorzinātnes, tiesību zinātne, ārstniecība, komunikācija un vadības zinātne. Pēdējo gadu tendence – ķīmija un bioloģija mazliet pieaug, diemžēl fizika un matemātika ir nepietiekami novērtētas studētgribētāju vidū, lai gan te varētu būt daudz kā jauna un interesanta. Mazliet pārsteidzoši, ka pieaudzis pieteikumu skaits pedagoģijas programmās.

Es domāju, ka jaunais LU Akadēmiskais centrs ir nozīmīgs pievilcības faktors ne tikai tām fakultātēm un programmām, kas atrodas tieši Torņakalnā, bet visai LU kopumā. Šo studiju vidi izmanto ne tikai šo fakultāšu studenti, bet arī, piemēram, juristi brauc rakstīt savus studiju darbus uz Torņakalnu, jo tur ir piemērota vide, iespēja strādāt neierobežoti visā diennakts laikā. Mēs redzam, ka pat svētdienās tur visas darba vietas ir aizņemtas un pat citu augstskolu – Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes – studenti nereti izmanto šīs iespējas.

 

Kādas ir Jūsu izvirzītās LU attīstības prioritātes turpmākajiem gadiem?

Ja mēs runājam par akadēmiskajām prioritātēm, tad tā, pirmkārt, ir un paliek virzība uz izcilību, ciešāku sadarbību starp fakultātēm, zinātniskajiem institūtiem un struktūrvienībām. Tas ir ceļš akadēmisko centru virzienā un līdz ar to arī iespējas veidot starpdisciplinārus projektus. Kā LU virsmērķi es redzu ieguldījumu Latvijas ekonomikas, kultūras un sabiedrības izaugsmē ar daudzveidīgu darbību, kas veicina cilvēka dzīves kvalitāti šī vārda visplašākajā izpratnē, sākot no veselības, turpinot ar izglītības iespējām, dzīves un vides sakārtotību. Tātad cilvēku dzīves kvalitāte – tas ir tas vienojošais virsmērķis. Būtisks instruments tā sasniegšanai ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas – lielie dati, to izmantošana dažādās zinātnes un studiju jomās. Papildus minētajam, es vēlētos padarīt universitāti atklātāku, atvērtāku mijiedarbībai ar sabiedrību.

 

Varbūt varat minēt kādu piemēru?

Piemēram, arī šī brīža likuma ietvaros mēs varētu daudz vairāk fakultāšu un zinātnisko institūciju lēmējinstitūcijās, domē, zinātniskajās padomēs iesaistīt cilvēkus, kas nav no LU. Mēs varētu paplašināt Padomnieku konventa pilnvaras. Mēs varētu vairāk un produktīvāk iesaistīt studiju programmu padomju darbā cilvēkus, kas nav no LU. Mēs gribam iesaistīt zinātnisko projektu, zinātnisko ideju vērtēšanā mūsu partnerus no biznesa vides. Starptautiskajā līmenī jāpastiprina jau izveidotās nozaru zinātniskās padomes.

Šī brīža prioritātes LU ir starptautiskā zinātniskās darbības vērtēšana un studiju programmu sagatavošana akreditācijai. Protams, arī administrācijas darbības turpmāka pilnveidošana, uzsverot atbalsta funkciju akadēmiskajam darbam, mazākā mērā īstenojot kontroles un pārraudzības funkciju.

 

Atskatoties uz iepriekšējiem gadiem rektora amatā, par ko izjūtat lielāko gandarījumu?

Universitāte ir kļuvusi lielāka, iekļaujoties zinātniskajiem institūtiem, ir ievērojami pieaudzis zinātnisko darbinieku skaits. Dažādās darbinieku grupās mēs esam kļuvuši arī ievērojami jaunāki. Mums ir vairāk nekā 500 akadēmisko darbinieku, kuri ir jaunāki par 40 gadiem. Tālākais uzdevums, protams, ir sniegt iespēju un motivēt viņus aktīvāk iesaistīties ne tikai LU akadēmiskajā, bet arī pārvaldības darbā. Ļoti iepriecinoši ir arī tas, ka jaunie zinātnieki ir atvērti sadarbībai ar uzņēmējiem un labprāt savu darbību izvērš ārpus LU.

Liels gandarījums arī par būtiski pieaugušo zinātnisko publikāciju kvalitāti. Izdevumos, kuros agrāk 10 gadu laikā bija viena publikācija, pašlaik gada laikā ir pat vairākas. Nature grupas izdevumos šogad ir jau deviņas publikācijas, agrāk tas bija retums. Pozitīvi arī tas, ka tie nav vienas nozares pētnieki. Donāts Erts, Una Riekstiņa, Raimonds Meija, Gunita Zariņa, Vadims Parfejevs, Indriķis Krams, Mudīte Rudzīte – šie ir daži, gan pieredzējušie, gan jaunie LU ķīmiķi, mediķi, farmaceiti, fiziķi, biologi, vēsturnieki, kas nesuši Latvijas un LU vārdu pasaulē.

Šis gads ir bijis arī sarežģīts. Tas tāpēc, ka notika pārcelšanās uz jauno Zinātņu māju, vienlaikus uzturot arī vecās ēkas. Arī simtgades pasākumi svinēti ļoti koši un neaizmirstami. Taču, neraugoties uz minēto, LU ir sabalansēts bezdeficīta budžets. Pozitīvi, ka panākta arī iespēja nodrošināt visiem darbiniekiem veselības apdrošināšanu.

Varbūt pēdējā, bet ne mazāk svarīgā lieta, ko šajā kontekstā vēlos pieminēt – ir izdevies studentus jēgpilni iesaistīti visās iespējamās LU pārvaldes institūcijās. Sinerģija ir izveidojusies laba.

 

Kas pašlaik notiek ar LU attīstības projektiem, kādi ir tuvākie plānotie darbi saistībā ar LU infrastruktūras attīstību?

Šobrīd no jauna tiks izsludināts Rakstu mājas iepirkums ar precizētu projektēšanas uzdevumu. Pirms tam vēl paredzētas diskusijas Senātā. Es ceru, ka līdz oktobra beigām tās būs notikušas, precizējumi gala redakcijā veikti un iepirkums tiks izsludināts. Nākamgad plānots uzsākt tehnisko  projektēšanu.

Līdz gada beigām Stratēģijas padomē tiks izvērtēti sagatavotie LU attīstības programmas trešā posma projektu biznesa plāni.  Šie darbi norit sadarbībā ar Eiropas Investīciju bankas Konsultāciju centru un palīdz formulēt idejas gan LU attīstībai, gan Nacionālajam attīstības plānam un nākamā struktūrfondu perioda ietvaram. Papildus tam turpinās arī darbi pie studentu viesnīcas rekonstrukcijas, paredzēti arī projekti Botāniskā dārza un bibliotēku attīstībai.

 

Kāds ir Jūsu viedoklis par nākamā gada valsts budžeta projektu?

Pašlaik valsts budžets diemžēl nav labvēlīgs augstākajai izglītībai un zinātnei. Kārtējo reizi solītais nav izpildīts, kā vienmēr parādās citas prioritātes, šogad kaut vai partiju finansējums. Skaidrs gan, ka ar partijām paredzētā finansējuma ielāpu tāpat nepietiktu. Šī brīža deficīts zinātniskās darbības finansējumam gadā no valsts budžeta ir jau sasniedzis 140 miljonus eiro. Solītais astoņu miljonu pieaugums tiks samērā šauri definētiem mērķiem. Protams, arī šāda attīstība ir pozitīvi vērtējama, bet tā nerisina ilgā laika periodā ielaistās problēmas. Nav jaunu, inovatīvu risinājumu, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda iespēju izmantošana zināšanu ekonomikas attīstībai. Arī iepazīstoties ar triju gadu budžeta perspektīvu, varam redzēt, ka kopumā Izglītības un zinātnes ministrijas budžets samazinās, nevis pieaug.

 

IZM gatavo savu redzējumu augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņai. Kā jums šķiet, kam tajā jābūt?

Visnotaļ atbalstāma ir plašāka sabiedrības un sociālo partneru iesaiste Universitātes pārvaldībā. Esošā likuma redakcija jau pašlaik pieļauj sabiedrības pārstāvjiem līdzdarboties fakultāšu domēs un zinātniskajās padomēs, nepieciešams plašāk iesaistīt sociālos partnerus arī studiju programmu padomēs. Šobrīd gan nav paredzēta partneru līdzdalība Satversmes sapulcē un Senātā.

Ideja par sabiedrības iesaisti ar universitāšu padomju starpniecību ir šobrīd Eiropā ļoti izplatīta. Jāteic, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā tās vēl nav izveidotas. Bet, par šīm padomēm diskutējot, ir ļoti svarīgi saprast gan to, kā tās tiks veidotas, gan to, kādas būs to pilnvaras un atbildība. Nevajadzētu gan lolot ilūziju, ka līdz ar šādas padomes izveidi, bet neparedzot finansējumu attīstībai, LU uzreiz kļūs konkurētspējīgāka un labāka. Taču, jēgpilni izveidojot šādu padomi, iespējams, ka tas ir ceļš, kurš ejams.

Man personīgi ļoti interesants liekas Viļņas Universitātes modelis, kur ir 11 padomes locekļi, no tiem pieci ir no universitātes, tai skaitā viens studentu pārstāvis un pieci no ārpuses, tostarp viens citas augstskolas students. Vienpadsmitais ir Zinātņu akadēmijas pārstāvis, bet ne no universitātes. Arī ārējos padomes locekļus izvēlas pati universitāte, tiem, manuprāt, vajadzētu būt starptautiski atzītiem nozares un uzņēmējdarbības ekspertiem.

Tartu savukārt sešus no 11 padomes dalībniekiem ieceļ ministrija, tiesa, sadarbojoties ar universitāti. Pilnvaras padomei ir mazākas nekā Viļņā, kur padome ieceļ rektoru. Tartu rektora kandidatūru iesaka un tālāk notiek vēlēšanas universitātes Satversmes sapulcē. Modeļu ir daudz, diskutēt par to noteikti vajag.

Jau 2011. gadā mums bija priekšlikumi, kā pastiprināt Padomnieku konventa rīcībspēju. Kopējais rīcības virziens ir lielāka atvērtība sadarbībai un sociālo partneru atbildīga līdzdalība universitātes pārvaldības procesos.

 

Vai ministrija ir uzsākusi dialogu par šiem jautājumiem?

Aktīvs dialogs ar LU kopumā nenotiek. Ministrijas darba grupā gan piedalās daži LU pārstāvji, taču reprezentējot savu viedokli, bez nopietnas atgriezeniskās saites nodrošinājuma ar universitātes akadēmisko saimi. Ir bijuši semināri, viens no tiem arī par vadības tēmu. Tur piedalījās vairāku LU departamentu pārstāvji, līdz decembra vidum ir paredzēti vēl divi semināri, savukārt 17. decembrī solīts iepazīstināt ar konceptu par pārvaldības maiņu. Kā tas nonāks līdz likuma formai, tas vēl nav zināms.

Šobrīd semināros, kā parasti, ir intensīva un daudzveidīga diskusija, kas no tā paliks pāri, grūti pateikt. Kādā veidā ministrija nāks klajā ar priekšlikumiem, vai tie tiks vēl apspriesti – arī tas īsti nav zināms.

 

Vai pēc IZM pārmetumiem rektora vēlēšanu procedūrā LU veikusi kādus pasākumus šīs procedūras pilnveidošanai, lai turpmāk izvairītos no līdzīga veida precedentiem?

Rektora vēlēšanu dokumenti bija spēkā 20 gadus, pēdējais vēlēšanu process parādīja, ka tas apstāklis, ka tie nav apkopoti vienā vienotā dokumentā, var reizēm radīt pārpratumus. Kopumā, to arī rāda veiktā juridiskā analīze un arī Administratīvās rajona tiesas lēmums, kurā pirmšķietami secināts – ne Augstskolu likums ne LU Satversme netika pārkāpta. Tās nepilnības, kas ir iekšējos normatīvajos aktos, tika apzinātas un novērstas ar 11. septembra Satversmes sapulces pieņemto jauno Satversmes sapulces nolikumu, kur visas vēlēšanu detaļas tagad ir apkopotas vienkopus un nepārprotami noteiktas.

 

Saistībā ar tiesvedību esat valdībai piedāvājis mierizlīgumu, kas līdz šim bija palicis bez atbildes. Kāda būs jūsu tālākā rīcība?

Administratīvā apgabaltiesa ir pieņēmusi ministrijas sūdzību par pagaidu noregulējuma atcelšanu, lēmums gaidāms 14. novembrī. Man jāsniedz paskaidrojumi par sūdzībā minētajiem argumentiem. Neatkarīgi no pagaidu noregulējuma prasības, lieta par Ministru kabineta rīkojuma atcelšanu saistībā ar ievēlētā LU rektora neapstiprināšanu turpinās.

Tiesa, pēdējās dienās ir pozitīvas ziņas arī no ministrijas, esam aicināti pārrunāt izlīguma iespējas. Par izlīguma saturu – mēs piedāvājām ministrijai  akceptēt LU Satversmes sapulces lēmumus, kā arī apņemamies strādāt gan pie iekšējo normatīvo aktu sakārtošanas, gan arī pie Satversmes modernizēšanas atbilstoši mūsu kopīgi definējamajiem augstskolu darbības modernizācijas mērķiem. Esam gatavi sadarbībā ar citām Latvijas augstskolām strādāt pie jēgpilna augstākās izglītības attīstības modeļa, tai skaitā arī pārvaldības maiņas, jo tikai izvirzot ambiciozus mērķus ieguvēji būs visi – kā augstskolas, tā sabiedrība un valsts kopumā. Šo gatavību esam demonstrējuši ar jau pieņemtajiem Satversmes sapulces lēmumiem.

 

LU simtgade sagaidīta un godam atzīmēta, ko vēlaties pateikt un novēlēt LU saimei?

Neraugoties uz dažādām ārējām turbulencēm, otrajā simtgadē LU ir iegājusi, stiprāka nekā jebkad agrāk, un tas ir visu simts gadu un daudzu universitātes darbinieku paaudžu kopīgā darba rezultāts. Mēs esam apliecinājuši, ka protam gan strādāt, gan svinēt, neraugoties uz dažādiem apstākļiem. Un esmu pārliecināts, ka mēs veiksmīgi varam turpināt darbu, lai pildītu LU misiju, un būtu gan starptautiski redzami un stipri zinātnē, gan sniegt nopietnu ieguldījumu Latvijas attīstībā.