Akadēmiskais centrs
Šogad studenti viesojās Rāznas Dabas aizsardzības centrā, Ludzas bijušajā linu un Kupravas pamestajā ķieģeļu fabrikās, Lūznavas muižā, pārrunāja efektīvas sadarbības iespējas pētniecībā ar Mežvidu tomātu audzētājiem.
Dabas un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzība jāvērtē kontekstā ar vietējās tautsaimniecības izaicinājumu risinājumu meklējumiem. Kā uz jauno teritoriju plānojumu raugās vietējās pašvaldības un inteliģence? Tie ir tikai nedaudzi jautājumi, ko vasaras tveicē diskusiju grupās pārrunāja jaunie doktoranti, maģistri un bakalauri.
Latvijas un Igaunijas censoņus ar pieredzi papildināja arī profesori no Zviedrijas, Latvijas un Igaunijas, doktorants no Pakistānas. Pārvietojoties ar apvidus auto mežsaimniecības objektos svarīgi sekot līdzi, lai pierobežā visas atļaujas būtu paņemtas līdzi ne tikai ārvalstu viesiem, bet arī pašiem.
Sadarbību un praksi atbalsta Zviedrijas Institūts (Swedish Institute), kas projekta LASUWAMA ietvaros ar SIA “Geo IT” atbalstu organizē izglītojošas un sadarbību veicinošas aktivitātes par bioekonomiku, vides pārvaldību un aprites ekonomiku. Diskusijas mijās ar praktisku darbu un pētniecību, piemēram, augsnes paraugu ņemšanu piesārņotās vietās, hidroloģisko un drenāžas apstākļu, vēsturisko muižu apsekošana. Tradicionālās latgaliešu pusdienas un Šmakovkas muzejs Malnavas bijušajā pienotavā studentiem sniedza iespējas papildus izglītoties par kulinārajām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un to uzturēšanu. Malienas plašie meži bija bioekonomikas pētniecības poligons – augstas pievienotas vērtības produktu iegūšana farmācijai no… mūsu mellenēm. Šeit veidojās sinerģija ar citiem ES pētniecības projektiem.
No Malēnijas mūsu ceļš veda uz Dienvidigauniju, kur galvenā tēma bija Aprites ekonomika un tās ieviešana ilgtspējīgajā attīstībā. Studenti viesojās Antslas “Werro Wool” fabrikā, kur no vecām avīzēm ražo siltumizolācijas materiālu, kā arī Repinas atkritumpārvaldības klasē, kur ikviens var uzzināt visu par šķirošanu, pārstrādi, ilgtspēju ražošanas ciklā. Kurss noslēdzās Sillapē (Sillapää Manor Park), kur tikšanās tēma bija ainavu arhitektūra un degradētu vietu revitalizācija.
Lauka pētījumus vadīja profesors Viljams Hoglands (Linneuniversitetet) un Maits Krīpsalu (Eesti Maaülikool), augsnes un hidroloģijas praktiskos pētījumus – LLU docente Inga Grīnfelde; savukārt diskusijas vides pārvaldības un sadarbības jautājumos ar uzņēmējiem un pašvaldībām – ģeogrāfijas doktors Juris Burlakovs. Nozīmīga pētniecības daļa tika veltīta diskusijām – ko un kā darīt, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību? Jautājumu daudz, darīt būs vēl ko nākamgad!
Studenti mitinājās lauku viensētās Ciblas un Liepnas novados. Vakaros pie ugunskura un senā lauku pirtī bija iespējas atpūsties pēc garajām darba dienām, pieminot senos laikus, kad šāda bija ģeogrāfu un dabas pētnieku ekspedīciju ikdiena. Liels paldies tāpat kā pagājušajā gadā jāteic “Miltukolnu” saimniecei Vandai Žulinai, kas iepazīstināja ar Ludzas un Ciblas novadpētniecības vēsturi un izkurināja foršu pirti.
Lauku praksi ar apmācību Austrumlatvijā plānots organizēt arī turpmāk, 2020. gadā turpinot darbu Latgalē, Alūksnes apkaimē un Dienvidigaunijā, iespējams, Pleskavas apgabalā.
 un Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātēm organizēja praksi Austrumlatvijā – šogad arī Malēnijā un Dienvidigaunijas ārēs. ){kind=link}