Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātei, iesoļojot otrajā gadu simtenī, jāturpina pilnveidot savu misiju – pētīt un kopt latviešu valodu, kultūru un vēsturi, vienlaikus būt starptautiski atpazīstamai un nodrošināt izcilu izglītību studentiem. Šādas atziņas izskanēja LU Senāta svinīgajā sēdē 30. septembrī, kas norisinājās par godu LU simtgadei.
Atklājot Senāta svinīgo sēdi, Senāta priekšsēdētājs Mārcis Auziņš stāstīja par 1920. gadu, kad notika Organizācijas komisijas sēde, kuras uzdevums bija Latvijas Augstskolu pārdēvēt par Latvijas Universitāti. Tolaik tika apspriesta kāda profesora, baltvācieša, kandidatūra Medicīnas fakultātē. Tolaik Rainis iestājās pret profesora kandidatūru, jo, viņaprāt, nacionālas augstskolas mērķis ir latviešu inteliģences veidošana, kurai jāatbalsta Latvijas akadēmiski un izcili cilvēki. Viņam oponēja valodnieks Jānis Endzelīns, kurš apgalvoja, ka LU pirmajā vietā ir akadēmiskā izcilība un spēja būt pasaulē starptautiski atpazīstamai.
Savā runā M. Auziņš skaidroja, ka šādas diskusijas turpinās arī mūsdienās.
“Mūsdienu pasaulē universitāte var būt universitāte tikai tad, ja tā ir starptautiski atpazīstama, ja tā ir līdere kādā jomā pasaulē. Tajā pašā laikā saprotam, ka LU ir sava īpašā misija – ja latviešu kultūra, vēsture, valoda netiks kopta un pētīta LU, mēs apzināmies, ka esam tā pēdējā robeža, ja mēs to neizdarīsim, tad pasaulē to neizdarīs neviens. Zelta vidusceļa meklēšana LU vienmēr būs nozīmīga un svarīga,” uzsvēra profesors.
Arī Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā LU saimei izgāja cauri vēstures līkločiem, bet runas otrajā pusē akcentēja to, kāda Universitāte mūsdienās ir vajadzīga Latvijas valstij, sabiedrībai un nākamajām paaudzēm. Viņaprāt, tai jābūt pieejamai ikvienam, neatkarīgi no ģimenes materiālām iespējām, tātad pamatā valsts finansētai.
“Mums ir vajadzīga tāda Universitāte, kas nacionālā līmenī nodrošina mūsdienīgu Latvijas nācijas elites pēctecību un kvalitāti. Vienlaikus vajag kā lokālās un reģionālās, tā globālās kopainas mērogos domājošus un spriestspējīgus cilvēkus, vispusīgi attīstītus pilsoņus ar plašu redzesloku, kas Latvijā ilgtermiņā spētu uzturēt demokrātiju,” uzsvēra prezidents, piebilstot, ka LU jāspēj nodrošināt izcilu augstāko izglītību studentiem tādās zinātnes nozarēs, kas primāri nepieciešamas Latvijai.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atzina, ka 1990. gads, kad Latvijas Universitāte atguva savu nosaukumu, ir otrs svarīgs atskaites punkts universitātes vēsturē. I. Šuplinska ir LU absolvente un uzrunā viņa pateicās saviem bijušajiem pasniedzējiem.
Tāpat viņa skaidroja augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību ar uzsvaru uz akadēmiskā personāla ieinteresētību, augstākās izglītības iestādes atvērtību iekšējai un ārējai sadarbībai profesūras un rektora konkursu rīkošanai, internacionalizācijai un studiju eksportam un racionālai infrastruktūrai.
“Skaidra un caurskatāma uz attīstību vērsta augstākās izglītības un zinātnes institūciju pārvaldība – tas ir mērķis,” sacīja izglītības ministre.
Senāta oficiālo uzrunu noslēgumā uzstājās LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube. LU simtgadē viņš novēlēja būt vienotiem – mazliet apstāties un padomāt, kur Universitāte ir nonākusi un kur tai vajadzētu būt.
“Es ļoti gribētu, lai LU kolektīvs šajā jubilejas reizē, šajās svētku dienās pārdomātu par to, kur mēs atrodamies un kur mums jāiet. Lai šīs domas būtu patiešām cilvēcīgas, lai mēs virzītos tajā virzienā, kas norādīts mūsu devīzē: Zinātnei un tēvijai,” aicināja profesors.
Tieši šobrīd Latvijas Universitātei jābūt vienotai, lai spētu būt labākā Latvijas augstskolu saimē un tālāk visā Baltijā, Eiropā un pasaulē, skaidroja G. Straube, piebilstot, ka Universitāte to spēs paveikt tikai tad, ja būs vienota.
Senāta svinīgas sēdes turpinājumā notika goda doktoru, gada biedru un emeritēto profesoru sveikšana.
Goda doktori:
- Gintauts Dzemida (Gintautas Dzemidas) – Viļņas Universitātes profesors,
- Klauss Hermans Francs Fogts (Klaus Hermann Franz Vogt) – Berlīnes Humbolta Universitātes profesors,
- Pauls Alberts Janmejs (Paul Albert Janmey) – Pensilvānijas Universitātes profesors,
- Bernards Nake (Bernard Nacke) – Leibnica Hannoveres Universitātes profesors,
- Irina Perfiljeva (Irina Perfilieva) – Ostravas Universitātes profesore.
Goda biedri:
- Pēteris Krastiņš – A/S “Emergn” valdes priekšsēdētājs
Emeritētie profesori:
- Jānis Buls – Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte,
- Uldis Krastiņš – Juridiskā fakultāte,
- Maija Kūle – Vēstures un filozofijas fakultāte,
- Nikolajs Nečvaļs – Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte,
- Aivars Tabuns – Sociālo zinātņu fakultāte,
- Pēteris Zvidriņš – Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte.
Pēc Senāta svinīgās sēdēs Lielajā aulā ārzemju universitāšu viesi pulcējās uz simpoziju "Universitāte un sabiedrība; jauns skatījums uz nacionālas valsts izaugsmi un vērtībām". Simpozija mērķis ir parādīt pirmās nacionālās institūcijas dibināšanas būtisko lomu Latvijas valstiskuma izveidē. Simpozijs dos iespēju kopā ar sadarbības partneriem iezīmēt universitāšu lomu valsts un sabiedrības vērtību sistēmas veidošanā, diskutēt par pētniecības, inovāciju un izglītības kapacitātes attīstību un nostiprināt universitāšu tīklu lomu Eiropā.
