LU simtgades svinības tiek ieskandinātas ar jubilejas izdevuma prezentāciju un izstādes atklāšanu

Pasākumu atklāja LU rektora p.i.  profesors Gvido Straube, viņš uzsvēra, ka šis ir ļoti nozīmīgs brīdis, jo Alma mater ir nogājusi šo garo dzīves ceļu, kas ir mērāms apaļā skaistā skaitlī – 100 gados. “Kāds notikums vai fakts kļūst par vēsturi tad, kad tas ir sasniedzis skaistu jubileju – 100 gadus. Universitātes dibināšana beidzot ir kļuvusi par vēstures faktu, kas vairs nebūs izdzēšams no vēstures kanāliem par ko nākamajos gadu desmitos, simtos un tūkstošos cilvēki varēs pētīt un interesēties. Latvijas Universitātei jubilejā vēlos novēlēt ilgu mūžu, lielus panākumus, daudz, daudz labu studentu. Ceru, ka liela daļa šo studentu kļūs gan par Universitātes cilvēkiem, gan mācībspēkiem, gan arī aizies lielajā dzīvē zinātnē, politikā un valsts pārvaldē. Novēlu, lai šie cilvēki stiprinātu mūsu dzimtenes izaugsmi, lai no gada uz gadu mēs justos arvien laimīgāki, priecīgāki un lepnāki, ka dzīvojam šajā valstī, ko sauc par Latviju. Lai visiem priecīgas šīs svētku dienas!” visai LU saimei novēlēja G. Straube.

Savukārt profesors Indriķis Muižnieks atklāšanas pasākumā teica: “Mēs visi esam daudz strādājuši un panākuši to, ka Universitāte šajā simtgadē ieiet labā formā, stiprāka, aktīvāk strādājoša un starptautiski redzamāka nekā tas bijis agrāk. Es domāju, ka tas ir mūsu visu nopelns. Visi kopā mēs esam viens otru gan atbalstījuši, gan radījuši nelielu stimulējošu konkurenci augstākās izglītības un zinātnes izaugsmes darbā. Jau no paša sākuma Universitātes pamatā tika likti divi pamatprincipi – zinātnē balstīta izglītība, izglītība Latvijai un latviešu valodā. Mēs pie tā esam pieturējušies un esam kļuvuši arī atvērtāki starptautiskām sadarbībām. Es ceru, ka šis 27. septembris kļūs kā tāds simtgades atzīmēšanas vērtīgākais moments un paliks visu mūsu atmiņās.”

Izdevums “MĒS. Latvijas Universitāte no vēstures nākotnei” ir veltīts LU vēsturei, dzīvei studiju un zinātnes jomā, kā arī universitātes, sabiedrības un valsts attiecībām dažādos politiskajos laikmetos.

"Latvijas Universitāti raksturo gan skaitļi, gan fakti, gan dokumenti, ko rūpīgi apzinājuši mūsu augstskolas vēstures pētnieki. Bet mums - studentiem, mācībspēkiem, pētniekiem, darbiniekiem -  universitāte  ir mūsu dzīves telpa, mūsu darba un  studiju mājvieta. Kā parādīt Latvijas Universitātes ceļu no vēstures uz nākotni, lai gan sev pašiem, gan viesiem atklātu universitāti kā dzīvīgu tradīciju pārmantotāju un dinamisku kopību? Jubilejas izdevumā MĒS esam mēģinājuši tuvināties šim mērķim ar vērtību un izjūtu starpniecību,” par LU jubilejas izdevumu stāsta LU prorektora p.i. Ina Druviete. “Raiņa bulvāra ēkas dekoratīvie logi, ginka koks parkā, devona bruņuzivs, rektora ķēde, Šmita teleskops, tulkotājs Hugo, Latvijas Universitātes bibliotēkas kāpnes, kokvarde, dejotājas vainadziņš - tie ir tikai daži objekti, kuros atspoguļojas Latvijas Universitātes daudzpusīgā darbība. Katrs no mums domās var pievienot šiem attēliem savu ideju par Latvijas Universitāti, jo tikai mūsu visu domu mozaīkā ir redzams patiesais Latvijas Universitātes spēks un lielums," tā I. Druviete.

Izstādes “Gadsimta students” centrā ir Latvijas Universitātes studenti 100 gadu gaitā, kas ir skaitliski lielākā Universitātes pārstāvju grupa. Izstāde ir veidota kā stāsts par pieredzi, kas gūta lekcijās un eksāmenos, korporācijās un mākslinieciskajos kolektīvos, praksēs un lauka darbos. Izstādes apmeklētāji ir aicināti padomāt: “Kas studenta ikdienā ir mainījies un kas palicis nemainīgs, kopš Latvijas Universitāte pirmo reizi vēra durvis studentiem 1919. gadā?”

Ar izstādi klātesošos iepazīstināja tās realizētāja Maija Krastiņa: “Universitāti un studentus savieno pārmaiņas. Universitāte studentiem ir tā vieta, kur mēs visvairāk pārmaināmies, jo mēs ienākam kā jauni, apmaldījušies studenti, bet iznākam ārā kā jau topošie profesionāļi. Mums ir pavērušies gan jauni zināšanu lauki, gan esam iepazinuši jaunus cilvēkus, piemēram, iedvesmojošus profesorus. Es vēlējos šo izstādi veidot ne tikai hronoloģiskā gājienā cauri Universitātes pārmaiņām, bet arī tematiskā.”

Izstādes fotogrāfijās un stāstos iespējams redzēt, kā Latvijas Universitāte un studenti šo gadu laikā ir mainījušies. Tāpat izstādē iespējams noskatīties arī dažādus video materiālus. Piemēram, viens no tiem ir no 1920. gadu un 1945. gadu video hronikām, kuras attēlo studentu pieredzi, parāda kādas ir bijušas lekcijas utt. Izstādē apskatāmi arī video par pašas Universitātes pirmsākumu, par to, kā Universitāte veidojusies.