Atzīmējot Latvijas Nacionālā arhīva simtgadi, Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA) sagatavojis jaunu izdevumu sērijā “Vēstures Avoti” – “Unterwegs mit dem Künstler Julius Döring in Lettland: Reisenotizen, 2. Hälfte des 19. Jahrhunderts” / “Iepazīstot Latviju: mākslinieka Jūliusa Dēringa ceļojumu piezīmes, 19. gadsimta otrā puse”. Publikāciju divos atsevišķos sējumos – oriģinālā vācu valodā un tulkojumā latviešu valodā – sagatavojusi arhīva vadošā pētniece Valda Kvaskova. Zināmā mērā tas ir turpinājums LVVA 2016. gadā izdotajam Dēringa atmiņu krājumam ”Was ich nicht gerne vergessen möchte oder Erinnerungen aus meinem Leben” / “Ko es nekad negribētu aizmirstn jeb atmiņas no manas dzīves”, kas stāsta par viņa dzīvi no 1844. līdz 1860. gadam.
Jauno izdevumu veido fragmenti no Dēringa dienasgrāmatām par laiku no 1860. līdz 1898. gadam. Te plaši aprakstīti viņa ceļojumi Kurzemē, Vidzemē un Lietuvā, vērojot dabas skaistumu, kā arī iepazīstot kultūras pieminekļus un cilvēkus. Kopā ar Augustu Bīlenšteinu u. c. Dērings pētījis pilskalnus, veicis izrakumus pirmskristietības laika apbedījumos un šo darbu norisi fiksējis dienasgrāmatās. Nozīmīga vieta viņa dienasgrāmatās ierādīta arī pārmaiņām Rīgas un Jelgavas apbūvē un ievērojamiem notikumiem šo pilsētu dzīvē. Dienasgrāmatu ierakstus papildina Dēringa skices un zīmējumi: piļu un kungu māju plāni, kungu māju un baznīcu fasāžu zīmējumi, pilskalnu plāni u. c..
Jūliuss Dērings dzimis Drēzdenē 1818. gada 31. augustā, mācījies Saksijas karaliskajā mākslas akadēmijā un mākslinieka prasmes papildinājis slavenā gleznotāja – profesora Eduarda Bendemana (Bendemann) darbnīcā. 1845. gadā viņš ieradās Jelgavā, lai pasniegtu zīmēšanas un gleznošanas stundas, bet drīz vien kļuva arī iecienīts portretists – gan birģeru, gan muižnieku aprindās. Kopš 1857. gada Dērings aktīvi darbojies Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā un Kurzemes provinces muzejā Jelgavā. No 1865. gada maija līdz 1893. gada jūnijam Dērings pildījis biedrības un Kurzemes provinces muzeja sekretāra pienākumus.
Pasākumā piedalīsies mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis ar stāstījumu “Jūliuss Dērings un Bauska” un vēsturnieks no Lietuvas Dr. hum. Ernests Vasiļausks (Vasiliauskas) ar referātu “J. Dēringa pētījumi Lietuvā: Arheoloģija, vēsturiskā ģeogrāfija, kultūras vēsture”.
Dēringa dienasgrāmatas ir nozīmīgs avots 19. gadsimta Eiropas vēstures pētniecībā, un to publicēšana paver plašākas nacionālā dokumentārā mantojuma izmantošanas iespējas.