Akadēmiskais centrs
Kā ikkatru peldsezonu, daudzi no mums izvēlas atpūsties ne tikai speciāli iekārtotās pludmalēs jūras vai ezera krastā, bet arī dodas baudīt dabas skaistumu uz purvainām, ar augāju bagātākām ūdenstilpnēm nenojaušot, ka tajās var mitināties būtne, kura cilvēku mēdz izvēlēties par savu upuri. Tā ir medicīniskā dēle (Hirudo medicinalis) – viena no 15 dēļu sugām Latvijā un viena no nedaudzajām dēļu sugām, kuras spēj pārkost cilvēka ādu. Tas ir aptuveni 145 miljonus gadu sens, evolūcijas gaitā maz pārveidojies posmtārps, kas daudzos cilvēkos iedveš bailes un bijību, taču, aptuveni 400 dēļu sugu saimē, tā ir arī viena no nedaudzajām sugām, kuru cilvēce jau gadsimtiem ir izmantojusi ārstniecībā.
Kopš 20. gadsimta 20. gadiem, četri medicīniskās dēles paraugi glabājas arī Latvijas Universitātes Muzeja Zooloģijas kolekcijā. Divi no tiem apskatāmi LU Muzeja Zooloģijas kolekcijas pastāvīgajā ekspozīcijā. Šobrīd šis ir vienīgais parazītiskais posmtārps (reti un nevienmērīgi apdzīvo gandrīz visu Eiropu), kam lielākajā daļā Eiropas valstu noteikta aizsardzība, taču, piemēram, Īrijā, šī suga izzudusi jau 20. gs. sākumā. Par iemeslu kalpojusi šīs sugas izmantošana medicīnā, kā rezultātā, it īpaši kopš 17. gs. pirmās puses, ir iznīcinātas miljoniem medicīnisko dēļu. Lai gan mūsdienās šīs sugas īpatņi izmantošanai medicīnā un farmācijas rūpniecībā tiek audzēti arī nebrīvē, tomēr paralēli notiek arī to iegūšana dabiskajā dzīves vidē. Higiēnas un veselības apsvērumu dēļ vienu sugas īpatni neizmanto vairāk kā tikai vienā procedūrā. Medicīnisko dēļu suga ir jutīga pret ūdens piesārņojumu, straujām ūdens temperatūras un ūdenslīmeņa svārstībām tām piemērotajās, dūņainajās, purvainajās ūdenstilpnēs. Populācijas svārstības ietekmē arī medicīniskās dēles dabiskie ienaidnieki – melnā žokļdēle, plēsīgās zivis, piemēram, asari, līdakas utt., kā arī ūdensputni un zalkši. Šo faktoru dēļ medicīniskā dēle ir iekļauta arī Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā grāmatā kā potenciāli apdraudēta suga.
Lai gan medicīnas zinātnē ilgstoši nebija rasts neapgāžams zinātnisks pamatojums medicīnas dēles pielietošanai asiņu nolaišanas procedūrā, tomēr britu fiziķis un fiziologs Džons Berijs Haikrafts (Haycraft, 1857 – 1922) 1884. gadā atklāja, ka medicīniskās dēles siekalas satur peptīdu (hirudīnu), kas būtiski aizkavē asins recēšanu. Tikai 20. gs. 50. gados šo peptīdu izdevās izolēt un sintezēt. Šis atklājums vēl šobrīd ir nozīmīgs trombozes profilaksē – asins šķidrinošo medikamentu, piemēram, antikoagulantu ražošanā. Farmācijas rūpniecībā mūsdienās tiek izmantoti arī citi medicīniskās dēles siekalās atrastie bioaktīvie savienojumi, kas veicina jaunu asinsvadu veidošanos, asinsvadu paplašināšanos, kā arī fibriolītisko aktivitāti.
Medicīniskās dēles atradnes Latvijas teritorijā konstatētas aptuveni 50 ūdenstilpnēs, taču mikropopulāciju apzināšana turpinās un tiek atklātas arvien jaunas atradnes. Viena no šādām 2019. gadā konstatēta Ramas dzirnavezerā Līgatnes pagastā. Iespējams, ka šī mikropopulācija radusies cilvēka darbības rezultātā. Ramas muižā (Rammenhof) no 1884. gada līdz izceļošanai uz Vāciju 1939. gadā saimniekoja Dolgoju dzimta. Pēc muižas sadalīšanas 1920. gadā, Latvijas agrārās reformas procesā, juridiski muižas saimniecība bija likvidēta un zaudētas 2/3 lauksaimniecības zemes, kas būtiski ietekmēja lauksaimniecības rentabilitāti. Kā daļēju risinājumu dažus gadus vēlāk toreizējais īpašnieks Gustavs Reinholds Dolgojs atklāja pansiju, kas periodiski darbojusies jau iepriekš. Bijušo muižu 1939. gada rudenī iegādājās triecienfilmiņas aerofotoaparāta patentētājs Aleksandrs Lielbriedis (1896 – 1986), viņa dēls Nikolajs Lielbriedis (1929 – 2017) kādā intervijā atklāja: ”Kad mans tēvs iegādājās Rammenhofu, bijušajā pansijas ēkā joprojām stāvēja ap 20 lielu cinkotu skārda vannu, kas izmantotas dūņu un dēļu kūrēs.” Jāpiebilst, ka iespējams Ramas muižas pansijā veiktajās procedūrās izmantotās dēles, kādreiz ielaistas tuvējā Ramas dzirnavezerā un attiecīgi izveidojušas mikropopulāciju, kas saglabājusies līdz mūsdienām.
Papildus informācija par medicīnisko dēli (Hirudo medicinalis) atrodama:
Elliott M., Kutschera U. Medicinalleeches: Historicaluse, ecology, geneticsandconservation. 2011.
