Akadēmiskais centrs
Pirms gada malakologi - saldūdens gliemeņu pētnieki no visas pasaules veica pētījumu par šo gliemeņu aizsardzības un apdraudējumu situāciju dažādās valstīs. Latviju tajā pārstāvēja LU Muzeja krājuma glabātāja Mudīte Rudzīte.
Vispirms tika veiktas trīs aptaujas par situāciju 23 valstīs no dažādiem kontinentiem. Rezultāti tika sagatavoti publicēšanai, secinājumos dots novērtējums par galvenajiem gliemenes apdraudošajiem faktoriem visā pasaulē.
Pētījums publicēts ar nosaukumu – Pētījumu prioritātes saldūdens gliemeņu aizsardzības statusa novērtējumā (Biological Conservation 231 (2019) 77 - 87).
Rakstam ir 48 autori, kas pārstāv 23 valstis no dažādiem kontinentiem. Pirmie aptauju rezultāti parādīja, ka pēdējā laikā satraucoši pieaudzis to gliemeņu sugu skaits, kam draud iznīkšana pasaulē. To parāda to gliemeņu sugu skaita pieaugums, kas iekļautas Starptautiskajā aizsargājamo sugu sarakstā (1.att.)
Secinājumos konstatēts, ka apdraudēto gliemeņu sugu skaits starptautiskajā aizsargājamo sugu sarakstā turpina pieaugt. Galvenie apraudošie faktori ir ūdens piesārņojums un dažādas cilvēka saimnieciskās būves, kas pārveido dabiskās ūdenskrātuves.
Arī Latvijā tie ir galvenie faktori, kas negatīvi ietekmē gliemeņu populācijas. It īpaši tas attiecas uz ziemeļu upespērleni Margaritifera margartifera un biezo perlamutreni Unio crasus. Vēl varētu pieminēt pārmērīgo bebru savairošanos Latvijas mazajās upēs. Tāda problēma ir arī Igaunijā un Lietuvā, bet kopumā pasaulē tā ir tikai viena no lokālajām problēmām. Valstis, kurās PSRS laikā centās ieviest ‘bebrsaimniecību’, tagad nākas cīnīties ar šī padomju laika ambiciozā plāna sekām.
