Akadēmiskais centrsTrešdaļa Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo tuvāko piecu gadu laikā plāno pieteikties Lielbritānijas pilsonībai. Tā liecina Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā aptauja, kurā tika noskaidrota Latvijas emigrantu attieksme pret Brexit un sekām, ko varētu izraisīt Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.
Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa Latvijas pilsoņu (73%) neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES. Aptaujas dalībnieki neatkarīgi no Lielbritānijā nodzīvotā laika un vecuma visbiežāk uzskata, ka Brexit rezultātā pasliktināsies Latvijas valstspiederīgo dzīves apstākļi (42%). Taču Brexit negatīvās sekas personīgi ir izjutis tikai katrs piektais respondents; biežāk par tām ir nācies dzirdēt no citiem Latvijas valstspiederīgajiem (30%). Vairāk nekā puse no tiem, kas pēdējo trīs gadu laikā personiski izjutuši Brexit negatīvo ietekmi, ir minējuši britu mārciņas vērtības kritumu un/vai vispārējo dzīves dārdzības pieaugumu. Daudz retāk aptaujas dalībnieki ir personīgi pieredzējuši neiecietības palielināšanos pret iebraucējiem vai darba iespēju samazināšanos.
Saskaņā ar aptaujas datiem Latvijas valstspiederīgie visbiežāk pieļauj, ka Brexit rezultātā varētu sadārdzināties mobilo sakaru izmaksas ar Eiropas Savienības valstīm, kā arī varētu tikt pārskatīta uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība. Taču salīdzinoši retāk respondenti ir pieļāvuši varbūtību, ka Brexit būtiski pasliktinās augstākās izglītības iegūšanas iespējas Lielbritānijā. Tāpat aptauja parāda, ka Latvijas valstspiederīgo vērtējumā Brexit viņus vairāk ietekmētu, ja Lielbritānijas valdība lemtu ierobežot iespējas saņemt Lielbritānijas pensiju. Turpretī šī ietekme būtu daudz mazāka, ja valdība lemtu ierobežot iespējas saņemt dažādus ģimenes pabalstus vai veselības un invaliditātes pabalstus.
Aptauja tika veikta LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka Mārtiņa Kaprāna pēcdoktorantūras pētniecības projekta „Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji” (nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/103) ietvaros. Aptaujas dati tika iegūti šā gada martā, izmantojot sociālās tīklošanās vietnes „Facebook” piedāvātos mērķgrupu profilēšanas rīkus. Aptauja tika veikta latviešu, lietuviešu un krievu valodā, un tajā piedalījās 930 Latvijas valstspiederīgie un 1008 Lietuvas valstspiederīgie.
