Akadēmiskais centrs
Ādams Butulis (1860 – 1938) bija ārsts un aktīvs sabiedrisks darbinieks pagājušā gadsimta sākumā. Viņš savā sabiedriskajā darbībā vienmēr bija saistīts ar Latvijas Universitāti, tās veidošanu un dibināšanu, un tāpēc 1937. gadā viņam piešķīra LU Goda doktora nosaukumu. Ā. Butulis 1908. gadā dibināja un vadīja Latviešu izglītības biedrību, kas sekmēja Latvijas Universitātes tapšanu. Tieši viņš ierosināja savu radinieku būvuzņēmēju Kristapu Morbergu (1844–1928) veikt lielu ziedojumu Latvijas Universitātei, kas palīdzēja tai kļūt par nozīmīgāko augstskolu Latvijā.
Savā testamentā Ā. Butulis novēlēja LU Sistemātiskās zooloģijas institūta muzejam savu jūras gliemju čaulu kolekciju. Tā sastāv no divām daļām: Luija Borhardta (Louis Borchardt) kolekcija, kuras katalogs aizņem pirmās divas burtnīcas, un Ā. Butuļa paša krātās čaulas, kuras pierakstītas trešajā burtnīcā. Par kolekcijas saņemšanu 1939. gadā liecina ieraksts institūta inventāra grāmatā. Pašlaik ekspozīcijā apskatāmi jūras gliemeži un gliemenes, kopā 1062 eksemplāri no 543 sugām, bet kolekcijā kopā ir ap četri tūkstoši eksemplāru.
Kolekcijā bagātīgi pārstāvēta porcelāngliemežu dzimta Cypraeidae. Tā ir viena no lielākajām jūras gliemežu dzimtām. Savu nosaukumu gliemeži ieguvuši no gludo čaulu līdzības ar porcelānu. Vairumam jūras gliemežu čaulas ir klātas ar dažādiem apaugumiem, kas var bojāt čaulas virsmu. Kolekcionāri parasti tīra čaulas ar dažādām metodēm, spodrina ar vasku. Porcelāngliemežiem ir mantija, t.i., ādas kroka, kas klāj ne tikai čaulas iekšpusi, bet arī virspusi. Kad gliemezis ievelkas čaulā, tad atklājas gluda un spoža čaulas virsma. Daudzām sugām doti nosaukumi pēc līdzības ar dzīvniekiem – briežu porcelāngliemezis, tīģera, leoparda, kurmja, ēzeļa porcelāngliemezis. Saskatīta pat līdzība ar čūskas galvu, divām sugām attiecīgi piešķirti nosaukumi – ‘lielā čūskas galva’ un ‘mazā čūskas galva’. Vairākas sugas sauc par kauri. Tām ir nelielas, baltas čaulas, šīs sugas bieži sastopamas siltākajās jūrās, tāpēc plaši izmantotas kā nauda un rotaslietas. Septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā gadsimtā, kad attīstījās kuģniecība, šo “naudu” plaši izmantoja arī tirgotāji no Eiropas. Latvijā arheoloģiskajos izrakumos kauri čaulas atrastas tikai kā rotaslietu sastāvdaļa.
Viena no kolekcionāru iecienītākajām dzimtā ir konusgliemeži Conusidae. Arī tā bagātīgi pārstāvēta Ā. Butuļa kolekcijā. Daudzas sugas ir tik ļoti pieprasītas, ka dabā tām draud iznīkšana, tāpēc šīs sugas nonākušas starptautiskajā aizsargājamo augu un dzīvnieku sarakstā. Tās aplūkojamas arī muzeja ekspozīcijā. Konusgliemeži atšķirībā no mūsu dārzu gliemežiem pēc barošanās veida ir mednieki. Tiem ir snuķis ar indi, kas paralizē upuri. Dažas sugas var būt bīstamas arī cilvēkam.
Ā. Butuļa kolekcija uzskatāmi parāda gliemju faunas sugu daudzveidību pasaulē. Tā iepazīstina studentus, skolēnus un visus interesentus ar dzīvnieku valsts dažādību un evolūciju. Apmeklējot LU Muzeja ekspozīciju Kronvalda bulv. 4, Rīgā, bijušajā LU Bioloģijas fakultātes ēkā, būs iespējams vairāk par to uzzināt. Apmeklējumi piesakāmi: muzejs@lu.lv Daļa kolekcijas apskatāma virtuālajā izstādē - fotogalerijā “Jūras gliemju daudzveidība Ā. Butuļa kolekcijā” muzeja vietnē.
 Muzeja mēneša priekšmets jūnijā ir Ādama Butuļa dāvinātās gliemju čaulu kolekcijas katalogs trīs burtnīcās. Dāvinājumu LU saņēma 1939. gadā un šogad aprit 80 gadi kopš šī kolekcija atrodas muzeja krājumā.){kind=link}